Cilvēku attieksme pret Eirovīziju mainās. Vienu brīdi visi "nopietnie mūzikas pazinēji" lamā to par bezgaumīgu balagānu, kura laikā jābēg mežā, bet te pēkšņi kādā reizē startē, piemēram, Imanta Kalniņa dziesma ar brāļa Vika – dzejnieka un angļu filologa – vārdiem, ko dzied Marts Kristiāns Imanta dēls čellistu grupas Melo-M pavadījumā. Tauta gan viņus tālāk neiebalsoja, un mūsu dzīvais kompozīcijas klasiķis Eirovīzijā nenonāca. Tāpat citu mūsdienu komponistu Jura Kulakova un Jāņa Lūsēna mēģinājumi nav vainagojušies lieliem panākumiem. Taču uz Eirovīzijas starptautiskās skatuves ir pabijusi gan muzikāli apdāvināto un tagad katram pa saviem projektiem izkaisīto puišu vokālā grupa Cosmos, gan mūsu Brainstorm, kuriem jau ar pirmo Latvijas kājas iemērkšanu šai purvā (ak, hop-hop-lalalala-lala!) trešā vieta draiski slaidā lidojumā iekrita tieši rokās! Tad blūza, džeza un fanka meistars Arnis Mednis ieņēma 18. vietu (2001. lielummānijas gadā likās "tikai"), toties Marija Naumova ar savu uzvaru jau ievilka Latviju šai dūksnājā vismaz līdz nabai bez izredzēm izkārpīties laukā, tātad atliek tikai radīt sev maksimāli komfortablus apstākļus, uzturēšanās kuros būtu baudāma un lietderīga vai vismaz izglītojoša.
Diemžēl reizēm gadās arī tā, ka jau pieredzējuši autori un izpildītāji, piedaloties Eirovīzijā, cenšas pielāgoties šī šova prasībām, pētot un analizējot ierakstus, tendences, tērpus, kustības, statistiku, reitingus un ko tik vēl ne, līdz rezultātā no savas individualitātes pazaudē teju visu un pat kopija neizklausās vairs pēc kopijas. Kā smejies: paskatāmies, kādas dziesmas "tur" skan un uztaisām kaut ko "līdzvērtīgi labu", lai nedarītu kaunu Latvijai un "tur" nedomātu, ka esam kaut kādi postpadomju ēnu skarti dīvaiņi. Tā reizēm kļūdaini vārdi "citādi" un "sliktāki" tiek padarīti par sinonīmiem, bet novērtēt pašiem savas kvalitātes jāmācās ļoti ilgi.
LIELĀKĀ FANA NOZĪMĪTE
Protams, daļa mūzikas mīļotāju joprojām uzskata, ka Eirovīzija tūliņ nozīmē sliktu gaumi un tāpēc labais tonis ir tur nelīst, savās kafejnīcās kopīgu blenšanu televizoros nerīkot un ar kolēģiem nākamajā dienā pat neko neizsmiet, lai gadījumā kādam nerodas aizdomas, ka esi ieslēdzies mājās un skatījies. Daļa mūziķu tieši šī iemesla dēļ konkursā arī nepiedalās, nevēloties iegūt šādu popularitāti, jo visai ticami, ka pēcāk viņiem varētu pievērst uzmanību pirmām kārtām kā Eirovīzijas dalībniekiem un vai katrā turpmākajā publikācijā par šo mākslinieku veikumu konkursu pieminētu kā viņu līdz šim visplašāk izskanējušo publisko uzstāšanos (kas gan, jāatzīst, atbilst patiesībai).
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!