Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs noritēja ikgadējais sarunu festivāls Lampa. Ar plašu publisko diskusiju tematiku, vairāk gan pielāgotu liberāli noskaņotas publikas gaumei un interesēm.
Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.
Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO
Plašu sabiedrības uzmanību nesen
piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts
valodas centrs, pamatojoties uz
Didža Šēnberga iesniegumu,
atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva,
Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova,
Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha,
Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes,
Skalbes, Kaudzīšu ielām".
Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas konservatīvā
vairākuma lēmums atcelt
1973. gada spriedumu lietā
Rou pret Veidu, atbilstīgi
kuram visā valstī legalizēja
tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis
pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā
jau zaudētā cīņā.
Valsts kontrole (VK) nākusi klajā
ar kārtējo valsts pārvaldei
neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums –
jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus
procesus, kuru iznākums var rezultēties ar
kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda
naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.
Neredzu iemeslu, kādēļ Krievijas histēriskā reakcija, draudot
ar mūsu kaimiņvalsts "Lietuvas sabiedrībai sāpīgu" atbildi
uz kravu tranzīta ierobežošanu līdz Kaļiņingradai, būtu
tāds apdraudējums latviešu sirdsmieram, lai,
nezaudējot optimismu par Krievijas zaudēto
sakodienu, tomēr pietiekoši atklāti apspriestu visus iespējamos draudus.
Ziemeļatlantijas alianses samitā,
kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai
nozīmīgu lēmumu pieņemšana.
Rīt un parīt paredzētās Eiropas
Savienības (ES) valstu vadītāju
jeb Eiropadomes sanāksmes
viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES
kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.
Neskatoties uz to, ka saistībā ar
ģeopolitisko notikumu izraisītajām ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienības
līmenī patlaban tiek diskutēts
par iespēju vismaz uz kādu
laiku mainīt attieksmi pret gāzi kā fosilo un
attiecīgi dabai nedraudzīgo kurināmo, sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vismaz ES
līmenī atgriezīsies vēlme gāzi aizvien vairāk
aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem
teju visās ikdienas jomās.
Saeimas vēlēšanas ierasti tiek saistītas ar cerībām, ka būs labāk, tiks ievēlēti tādi deputāti, kuri vairāk rūpēsies par sabiedrības labklājību, un tiks izveidota tāda valdība, kura strādās gudrāk par iepriekšējo.
Kad tuvāko triju mēnešu priekšvēlēšanu spurta laikā partijas jums centīsies atskaņot šīs kampaņas populārāko plati par to, cik ļoti tām rūp Latvijas drošība, atcerieties, ka "šajā ģeopolitiskajā situācijā" tieši partiju savstarpējo intrigu, greizsirdības un destrukcijas dēļ šie paši politiķi apzināti bez vadības atstājuši Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK).
Sākoties priekšvēlēšanu periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierasti plāno sekot līdzi, lai politiķi un partijas strikti ievērotu likumus.
Trīs galvenās lietas, kas piebilstamas par Saeimas lēmumu
nepiekrist konkursa komisijas
viedoklim, kura bija atzinusi
Finanšu izlūkošanas dienesta
(FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu
par atbilstošu šī amata pildīšanai vēl uz
pieciem gadiem.
Jūnija nogalē risināsies divas ļoti
nozīmīgas valstu vadītāju sanāksmes. Pirmā no tām ir attīstības
valstu organizācijas BRICS līderu
tikšanās, kas paredzēta 24. jūnijā,
gan virtuālajā vidē, jo Ķīna, kas
šobrīd ir BRICS prezidējošā valsts, cīnās ar
Covid-19 uzliesmojumu, bet otrā – septiņu
grupas (G7) jeb vadošo rietumvalstu līderu
tikšanās, kas no 26.
Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.
Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.
Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.
Krišjāņa Kariņa valdībai raksturīgs kāds savdabīgs fenomens. Parasti demokrātiskās valstīs valdošie politiķi mēģina sabiedrību sagatavot krīzes situācijai, laikus nomierināt, nākot klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas maksimāli mērķēti uz pastāvošā dzīves līmeņa saglabāšanu, bet Latvijā notiek pretēji.
Valdības lēmums otrdien pēc
būtības neizlemt neko par
Latvijai degoši nepieciešamā
sašķidrinātās gāzes termināļa
projektu, tā vietā tērējot vēl
trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda
Dombrovska un Laimdotas Straujumas
valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.
Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts
izdevuma apskatnieka Deivida
Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens
gatavojas ilgam, ierobežotam karam
Ukrainā (Biden Hunkers Down for a
Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros
tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas
pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara
rezultātu
Latvijas ekonomika ir veiksmīgi
pārcietusi Covid-19 pandēmijas
radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi
Eiropas Komisija (EK).
Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.
Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu
piecu gadu termiņu amatā apstiprināt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu
Straumi.