Krievijas iebrukums Ukrainā un karš, kas ilgst jau kopš 24. februāra, ir ietekmējis Eiropas Parlamenta (EP) un citu Eiropas Savienības (ES) institūciju dienaskārtību. It īpaši akcentējami ir trīs aspekti.
Tēma par sabiedrisko mediju
darba kvalitāti ir samilzusi,
komplicēta, un tās samešana
vienā katlā, paužot pielādētus
vispārinājumus, būtu labākais
pakalpojums tiem, kuri vēlas
nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par
šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl
pirms tā ir sākusies
Pašpasludinātās, Krievijas atbalstītās Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs šīs nedēļas vidū paziņoja, ka jau tuvākajā nākotnē notiks referendums par Dienvidosetijas, kuru par savu sastāvdaļu uzskata Gruzija, iekļaušanos Krievijas sastāvā. Virkne pazīmju liecina, ka Krievijas sastāvā var tikt iekļautas vēl citas teritorijas, tajā skaitā daļa Ukrainas.
Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir viens no tiem politiķiem, kurš degvielas cenu straujā kāpuma kontekstā turpina uzturēt retoriku, ka šo sadārdzināšanos nekādā ziņā nedrīkst amortizēt ar nodokļu mazināšanu, bet tā vietā esot jārod iespēja ar mērķētiem atbalstiem daļu nodokļos iekasētās naudas novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi cenu pieauguma laikā kļūst spiedīgāki.
Iespējams, rudenī Covid-19 izplatība atkal augs, šonedēļ valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Ja tā notiks, būs jāatjauno "drošības pasākumi sabiedrībā, piemēram, maskas, sertifikātu lietošana ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī plašāk", turklāt būs "jāveic plašāki vakcinācijas pasākumi", veselības ministra teikto citē aģentūra LETA.
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.
Peripetijas ap vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (Latvijas attīstībai/LA) lēmumu neapstiprināt Rīgas teritorijas plānu, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa izstāšanos no LA partneres Kustības " Par !" ( Par! ) un gaidāmo tiesāšanos starp Rīgas domi un VARAM, protams, var skatīt no dažādu biznesa interešu aspekta.
Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības – 28% respondentu – ir pret politkorektumu. To atklāj kompānijas EY globālā mērogā veiktais pētījums. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – apgalvojumam "Es esmu pret politkorektumu" piekrīt 29% respondentu Lietuvā un tieši tikpat Igaunijā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".
Aukstā kara vēsturē ir iegājušas vairākas ASV prezidentu runas, kas ne tikai iezīmēja aso robežšķirtni starp demokrātisko Rietumu un totalitārā komunisma pasauli, bet arī apliecināja ASV kā pasaules spēcīgākās nācijas apņēmību sargāt vēl nepakļauto tautu brīvību un ilgtermiņā strādāt pie PSRS novājināšanas.
Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.
Nepaspēja vēl aizmirstībā ieslīgt Rīgas domes nespēja tikt galā ar sniegu aizvadītajā ziemā, kad pār rātsnamā sēdošo pašpasludināto "pārmaiņu koalīciju" sāka velties galvaspilsētas ielās biezā slānī esošais sāls un smilšu maisījums. Patiesībā gan ir mazliet skarbāk – šis veselībai bīstamais maisījums apdraud visus, kuri ikdienā pārvietojas pa Rīgu, īpaši kājāmgājējus un velosipēdistus.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis mēnesis, un karadarbība tikai aptuveni tūkstoš kilometru attālumā šā mēneša laikā bijusi un joprojām ir galvenā aktualitāte Latvijas sabiedrībā. Bieži ir runāts par nepieciešamību saliedēt sabiedrību.
Sarežģīts laiks. Ne tikai tāpēc, ka mums tuvumā ir karš, kura iespējamība kā Dāmokla zobens guļas arī pār mums, ekonomiskās grūtības, jāsniedz tīri praktiska palīdzība Ukrainas bēgļiem. Sarežģīts arī tāpēc, ka morāles un veselā saprāta kompasi ir jāuzstāda sevišķi precīzā režīmā, atrodot zelta pavedienu jeb virvi starp mūsu emociju bezdibeņiem.
Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.
Ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Covid-19 joprojām augstā izplatība un energoresursu cenu svārstības liek domāt, ka arī turpmāk būs nepieciešams valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, likumsakarīga norise bija naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās, ko pavadīja arī lielāki skaitļi degvielas uzpildes staciju cenrāžos.
Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
(NEPLP) lēmums slēgt
piekļuvi 71 tīmekļa vietnei,
jo tajās izplatītais saturs
rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai
drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju,
ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt
valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma
Ukrainā dēļ nopietni satrauc
rietumvalstis, ir Maskavai
atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja.
Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka
negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar
Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto
sankciju efektu.
Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.
Visu laiku runāju ar cilvēkiem, eju uz mītiņiem, lasu komentārus sociālajos tīklos un redzu, ka krieviski runājošajos Latvijas reģionos, pirmām kārtām Latgalē, ir ļaužu masa, kuri priecāsies par krievu tankiem. Un man ir bail.
Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.
Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.
Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Krievijas pagājušā gada decembrī
izvirzītais būtībā ultimāts
rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk
par divām nedēļām ilgstošais iebrukums
Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri
neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā
– mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu
dalību Ziemeļatlantijas aliansē.
Diemžēl nekādu pārsteigumu
neradīja Saeimas vairākuma
vakardienas lēmums noraidīt
opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli
degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.
Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.