Gandrīz 70 % Latvijas senioru vecumā no 60 gadiem atzīst, ka reti apmeklē savus radus, draugus vai paziņas, liecina Baltijas reģionā lielākā autobusu pārvadājumu uzņēmuma Lux Express veiktā aptauja.
“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 10 % respondentu apstiprinājuši, ka gatavošanās jaunajam mācību gadam rada papildu trauksmi ģimenē. Vismazāk satraukumu pirms skolas ir ģimenēm Vidzemē, bet visvairāk Latgalē un Pierīgā dzīvojošajām. Visbiežāk gatavošanās jaunajam mācību gadam rada papildu trauksmi ģimenē, ja tajā aug četri bērni – 25%, ja divi bērni – 20%, ja trīs bērni – 19%, ja viens – 14%. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, respondentiem pirms jaunā mācību gada ir gandrīz vienlīdz liela papildu trauksme, secināts aptaujā, tomēr mazāka tā ir ģimenēs, kurās bērnam ir viens vecāks, kā arī ja respondentiem ir vidējā speciālā vai augstākā izglītība.
Miljoniem cilvēku visā pasaulē katru gadu iesāk ar kādu jaunu apņemšanos, lai ienestu pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē un mainītu to uz labo pusi. Cilvēki apņemas gan atteikties no kaitīgiem ieradumiem, gan apgūt jaunas prasmes. Gadu no gada vadošo apņemšanos topā ir veselības un finansiālās situācijas uzlabošana, kā fizisko aktivitāšu palielināšana.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju decembrī – Ziemassvētku gaidīšanas laikā – cep piparkūkas, nedaudz vairāk ir to, kuri gan cep, gan nopērk gatavas, tomēr vairums – 43% Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā atklāj, ka piparkūkas iegādājas. Mazākajai sabiedrības daļai – 11% šie gada nogalei raksturīgie cepumi negaršo.
Veselībai noderīgo saviem tuviniekiem izvēlas dāvināt 24% respondentu – vairāk šāds lēmums raksturīgs sievietēm (28%), savukārt vīriešiem – 20%, tiek dāvinātas arī higiēnas, skaistumkopšanas preces. Savukārt lielākajam Latvijas iedzīvotāju vairumam būtiski ir Ziemassvētku dāvanās ģimenes locekļiem pasniegt sadzīvē noderīgas lietas, dažādas dāvanu kartes un biļetes, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Mazāk populāri šajos svētkos ir dāvināt naudu vai pašu gatavotas lietas, bet 7% iedzīvotāju Ziemassvētkos nevienu neapsveic.
Saskaņā ar Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas datiem, 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pašsajūtu ļoti ietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, 38% uzskata, ka tā drīzāk ietekmē. Tikai 13% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņus pulksteņa pagriešana par stundu divas reizes gadā drīzāk neietekmē.
Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā noskaidrots, ka aizvien pieaugošos izdevumus dažādās dzīves jomās 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saskata kā draudu, ka nepietiks līdzekļu pietiekamām rūpēm par veselību. Pērn šajā laikā veiktās aptaujas rezultāti bija līdzīgi – tad šādu atbildi apstiprināja gandrīz tikpat – 67% respondentu.
Jaunajā mācību gadā skolēni ārpus mācībām galvenokārt apmeklēs vienu vai vairākus pulciņus, treniņus, daļai jāpalīdz arī mājas un saimniecības darbos, secināts Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā. 4% respondentu atzinuši, ka skolēni apmeklē tikai mācības skolā.
Mēs patiešām mīlam sēņot! Gandrīz trešdaļa dodas mežā pēc sēnēm, tiklīdz rodas tāda iespēja, un kopumā 91% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut reizi dzīvē bijuši sēņot – tā vēl nesen liecināja Mēness aptiekas un Norstat veiktā aptauja. Iespaidīgi! Taču vai visi šīs nodarbes cienītāji ir arī labi sēņu pazinēji un zina, kā sēņot droši un kā rīkoties, lai sēņu maltīte būtu veselībai nekaitīga bauda.
