Pērn Kannu kinofestivālā un Rīgas Starptautiskajā kino festivālā izrādītā filma Mīlestība, kas paliek/The Love That Remains (2025) ir viens no 2025. gada emocionāli spēcīgākajiem darbiem, kas līdzinās fragmentāra ģimenes albuma pārlapošanai.
Mīlestība, kas paliek ir iedarbīgs, vizuālajās rindās balstīts kino, kurā Paulmasons, būdams arī vizuālais mākslinieks un fotogrāfs, turpina savu izkopto stilu – tajā daba un cilvēks ir nenodalāmi, bet attiecības atklājas tieši laikā un tajā, kā tas tiek skaitīts. Te ir vērts izcelt Latvijas skatītājiem jau zināmos režisora darbus – atmiņu detektīvu Balta, balta diena/A White, White Day (2019) ar izcilo islandiešu aktieri Ingvaru Sigurdsonu un godalgoto Dievzemi/Godland (2022) par XIX gadsimta nogales dāņu mācītāja cīņu pret dabu, ticības šaubām un, iespējams, arī pašu Dievu. Gan minētās filmas, gan arī Mīlestība, kas paliek ir piepildītas ar Paulmasonam tuvām detaļām, dzimtas stāstiem un varoņiem, ir uzņemtas netālu no viņa paša mājām un ir vienlīdz personiskas.
Režisora jaunākais darbs bez patosa un sentimenta krāsmatām izklāj uz filmas audekla galvenos varoņus: divus četrdesmitgadniekus, vizuālo mākslinieci Annu (Sāga Gardarsdotira) un zvejnieku Magnusu (Sverrirs Gudnasons) –, ģimeni ar trim bērniem – lomās Paulmasona bērni Īda, Torgilss un Grīmurs – un sunenīti Pandu. Ritot gadalaikiem un mainoties Islandes dienvidu puses ainavai, viņi dzīvo nomaļi no pasaules un mēģina nosargāt sociumu, kādu pazīst. Dzīve, kādu Anna un Magnuss ir veidojuši kopš vidusskolas, ir mainījusies, viņi mēģina pieņemt to, ka laiks maina attiecību reljefus, faktūras un nospiedumus. Pat šķietami vienkāršais paņēmiens ar Annas atrašanos uz sauszemes, mēģinot atgriezties laikmetīgās mākslas apritē – kas ir viens no filmas komiskās slodzes nesējiem –, un Magnusa atrašanos jūrā, lai prombūtnes nedēļās zvejotu, iezīmē abu attālināšanos un vienlaikus dreifēšanu otram līdzās.
Tomēr, ierasti Paulmasonam, visas pretmetu spēles, kas ir ātri atmūķējamas metaforas, nekļūst par banalitāti – tās ļauj attīstīt tos pašus dzimumu dinamikas pavedienus, ko Ingmars Bergmans Laulības dzīves ainās/Scenes From a Marriage (1973). Pārsteidzoši, ka filma nav nonākusi balvu sezonas avangardā. Pieņemu, tas tāpēc, ka Mīlestība, kas paliek ir šķietami nepretenciozs stāsts, tomēr tās sirreālās brāzmas (jo īpaši Žannas d’Arkas putnu biedēklis, ko veido bērni, un vistas līnija, kas neliek mierā Magnusu) un atmosfēriskās ainas ar pašu ikdienišķāko (melleņu vākšana, pastaigas, slidošana un daudz kas cits) paceļ šo darbu Eiropas kino izteiksmju augstākajās taktīs. Katra aina ir smalks diapozitīvs par ģimeni, kas šķiras, bet vēlas palikt līdzās un nosargāt labo.
HAMNETS/HAMNET (2025) ★★★★
Augstvērtīga Šekspīra ģimenes sēru arheoloģija XVI gadsimtā ar pāris «bet». Lai vai cik ļoti nešķistu, ka filma ir kalkulēta tam, lai atbilstu Oskara balvas pretendentu priekšrakstiem, Hloja Žao (Klejotāju zeme/Nomadland (2020) u. c.) šajā Holivudas darbā iepūš eiropeiskas aprises. Centrā ir titānisks Džesijas Baklijas – viņa atveido Agnesi, Viljama Šekspīra (Pols Meskals) sievu – aktierdarbs. Filma nominēta astoņām Oskara balvām.
MĀRTIJS LIELISKAIS/MARTY SUPREME (2025) ★★★★
Filmas ainu izspēles līdzinās tenisa ritmam un ātrumam. Tas ir raksturīgi Džošam Safdijam (Neapstrādātie dārgakmeņi/Uncut Gems (2019) u. c.), kurš ar Timoteju Šalamē ir radījis kapitālisma brīnumbērnu – amerikāņu sapņa drudža aizrauto Mārtiju Mauzeru pēckara ASV. Vēloties kļūt dižs, Mauzers ir antagonists, kurš pilnveido savu talantu kā reklāmzinātni, lai visa pasaule tam noticētu. Šerps, vitāls un neirotisks ekrāna notikums, kas nominēts deviņām Oskara balvām.
ŽĒLASTĪBA/LA GRAZIA (2025) ★★★★
Apvaldot sev raksturīgās Fellīni stila bangas, Paolo Sorrentīno (Dižais skaistums/La grande bellezza (2013), Jaunais pāvests/The Young Pope (2016–2019) u. c.) radījis izsvērtu drāmu par atbildību un lēmumu pieņemšanu. Filmas avanscēnā ir Itālijas prezidents Mariāno De Santiss (izcilais Tonijs Servillo), kura prezidentūras pēdējie seši mēneši iezīmējas ar jautājumiem par pēctecību un kolektīvo labumu. Apdomīgs un sev netipisks Sorrentīno.