Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 23. maijs
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Lauma Spridzāne

Bez intuīcijas(3)

Mēdz teikt, ka intuīcija ir tāda sieviešu lieta – vi­ņas jūtot labāk. Lūk, tad varu visus nomierināt, sakot, ka nav vis – vismaz, ja runa ir par valdības veidošanu Latvijā, tad sievietēm un vīriešiem tā intuīcija un iekšējās sajūtas neko daudz nedod.

Balta lapa

Karogs augstā mastā plīvoja? Svētku sajūta bija? Ja ne uguņu palmas, tad vismaz kāda petarde vai kaislīga doma debesīs uzlidoja? Nezinu, kā jums, man tas viss apaļi lielajā Latvijas jubilejā tik tiešām bija. Bet ko tālāk?

Ar žiguli uz nekurieni(2)

Reizēm nav jāceļo ne uz Indiju, ne Antarktīdu – vajag vienkārši iekāpt žigulī un braukt dzimtenei apkārt. Tā var gan nokļūt nekurienē, gan apstāties beidzot pie tās mājas šosejas malā, kurai visi braukuši garām un varbūt visu dzīvi domājuši, kam tā īsti celta. Garantiju, vai tiešām nokļūsiet nolūkotajā galamērķi un pa ceļam nenoplēsīsiet vienīgo sānu spoguli, protams, nav nekādu, taču pilnīgi noteikti ir skaidrs – tas būs priecīgs brauciens. Iespējams, šīs simtgades priecīgākais.

Fiziski sajust Latviju(4)

Tā laika trīsdesmitgadnieki. Latvijas valsts dibinātāji bija paaudze, kas kara un revolūciju dēļ tika iesviesta pilnīgi jaunā realitātē. Un viņi nodibināja valsti. Tāds vienkāršs un sauss fakts. Taču kādi viņi bija, kādi bija viņu sapņi, nākotnes vīzijas un cerības? Kā viņi izjuta pasauli apkārt un ko domāja par sevi?

Tas vairs neies cauri(4)

Kādreiz skolas laikā lielākais ļaunums, ko varēja kādam izdarīt un kā demonstrēt savu nepiekā­pību apvainojumā, bija ar kādu vairs nesēdēt kopā vienā solā. Un arī otrādi – "vai" tad, ja "labākos draugus" kāds gribēja izšķirt un izsēdināt. Likās, ka nu jau tas palicis pagātnē, tagad visa drāma notiek feisbukdraudzībās un fiziskā sēdvieta vairs nav tik aktuāla, bet tad nāca 13. Saeima…

Augstticams(3)

Kam jūs ticat? Idejai, cilvēktie­sībām, Dievam vai dieviem, starptautiskajai kārtībai, tikai paša pieredzei, likte­nim, valstij, kaimiņu tantei vai citādai domāšanai varbūt?

Sazvērestība

Kas notiek ar mums, kad atsalstam?

Tusētāju paaudze(4)

Lielāko daļu lēmumu – 80 procentu – mēs pieņemam gluži instinktīvi un tikai apmēram piektdaļu – ar prātu. Uz to šonedēļ pēcvēlēšanu sarunā atsaucas pētnieks Gatis Krūmiņš. Nudien interesanti dažādos kontekstos, ne tikai saistībā ar vēlēšanām, kuru kaislības nebeidz virmot un daudzu prātā valdīs vēl ilgi, jo tikai tagad sākas tā lielākā darba daļa. Arī citās lietās.

Neērts jautājums(1)

"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.

Politiķu ego priekšā(1)

Ko jūs domājat par politiķiem? Kā jums šķiet – ko viņi par jums? Jā, jā, arī slepenas un noplūdušas sarunas šo un to atklāj. Taču patiesībā daudz vairāk parāda tas, ko paši varoņi ar lielu labpatiku mums stāsta un noliek priekšplānā, tas, ko izlasām starp rindām.

Dzerevņas spēks(8)

Vīģu koki un putras kalni, zelta paradī­zes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netais­nīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.

Politiķiem vairāk fizikas un dzejas

Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzi­nātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?

"Ka" un "kad" atšķirība(6)

Kā lai neuztver personīgi? Un kā lai kādam pierāda, ka ir lietas, kuras nemaz nedrīkst uztvert citādi kā personīgi?

Ozolu balsojums

Gribi negribi šajās nedēļās viss par un ap politiku vien griežas. Nesen ikvakara TV ziņās pieķēru, ka kolēģiem gan pirmais un otrais, gan trešais un vēl nākamais sižets – viss par un ap politiķu darbībām, izvēlēm, paustajiem lozungiem, Saeimas namu un/vai tā apkārtni.

Par visu labo, pret visu slikto

Bija kādreiz tāda fantastiska partija Brīvs no naida, bailēm un dusmām. Fantastiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās piedāvājums tik tiešām bija viena vienīga fantāzija, otrkārt – vai nav izcils nosaukums? Jo, nedaudz pārfrāzējot slaveno klasiķa teicienu, varēja vien jautāt – nu, kā var par tādu nebalsot?

Tūbiņa jāpaspiež(2)

Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuve­ni 20 metru platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzē­sības un glābšanas dienests. Šī "ziņa" nu jau tālajā 2009. gadā burtiski aplidoja ne tikai visu Latviju, bet aizska­nēja arī krietni pāri robežām.

Lielāks grābiens, precīzāks rezultāts

Rekordi un reitingi – divas lietas, ko gribas piesaukt pēdējo nedēļu kontekstā. Citiem vārdiem runā­jot, pašam sevi un apkārtējos mierinot – mēdz teikt, ka pēc vasaras vienmēr nāks ziema un pret jebkuru indi pastāv arī pretinde, jebkurai slimībai agrāk vai vēlāk ir atrodamas zāles.

Parunāt par franču vistiņām

Ja piekrītam slavenajam teicienam, ka jebkurā valstī vai pilsētā apskates vērtas ir vismaz divas vietas – kapi un tirgus – un ka tieši tās vislabāk raksturo konkrēto vietu un tās cilvēkus, tad par Latviju varētu iezīmēties visai interesanta aina.

Daudzi krokodilzaķi uzreiz

No tiem laikiem, kad viltus ziņas vēl nebija izaugušas pašas līdz savam terminam un tika dēvētas vienkārši par jokiem, ko mēdza šad tad atļau­ties arī spalvas meistari, dzīvojot pārliecībā, ka ir lietas, kam neviens cilvēks ar veselo saprātu noticēt nespēs, klīst leģenda par ziņu, kas tika publicēta kādā pirmajā aprīlī, proti, ka Gaujā (vai varbūt citā upē, kas to vairs atceras!) pēkšņi iedzīvojušies krokodili.

Bez biļetēm(1)

Sapņi var būt ļoti dažādi. Vienam japānim, piemēram, pēkšņi var rasties sapnis par Latviju. Savukārt politiķim – par jaunu veco partiju. Kādam citam – par Austrumu un Rietumu sadarbību vai mākoņiem. Bet vēl kāds tūkstoš un vienā naktī tā arī nenosapņos pilnīgi neko. Kas labāk, droši vien pat vilki nezina, bet pilnīgi skaidrs, ka bez sapņiem un tālām idejām līdz augstiem mērķiem nenonākt.

Latvija. Ķeizarvalsts. Tuksnesis

Somu bērzu ziedputekšņi sasnie­guši Latviju. Sahāras smiltis – Austriju. Arktika sāk kust, un to iekāro Ķīna. Kur nu vēl skaidrā­kas zīmes globalizācijai?! Bet vai tas nozīmē, ka pēc kāda laika Rī­gas vietā varētu būt, piemēram, tuksnesis? Tās jau nu būtu pārspīlētas nākotnes vīzijas, varētu domāt. Bet varbūt vien­kārši – līdz šim neaptverts scenārijs?

Šefa 20 pievilkšanās

"Nestāstīšu" un "neatklāšu" sarunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi nav reti sastopami vārdi. Vecais joks par Jānīti, kurš "neteiks, kā viņa mazo māsiņu Ilzīti sauc", viņa gadījumā nedarbojas – gluži tāpat kā daudz pieredzējis makšķernieks vai patiesi kaislīgs sēņotājs nekad tās savas labākās vietas neatklās, tā Straume mēģina izvairī­ties no konkrētības, tiklīdz jautājumi skar atsevišķas lietas vai kāda uzvārda pieminēšanu.

Nekļūt iedomīgam

Ja lakstīgala sāk dziedāt līdz 15. maijam, būs silta vasa­ra, vēsta sena laika vērotāju gudrība.

Ir un nav par krekliem

Esat kādreiz pāris dienu laikā cita starpā pastaigājušies Sanseta bulvārī, sajutuši uz savas ādas 400 sitienu smagumu, pavisam skaidri sagaršojuši kafiju un cigaretes, kopā ar saviem sešiem draugiem vienkārši pavadījuši laiku, varbūt vēl arī aizpeldējuši mūzikas skaņās, dejojuši pēdējo tango Parīzē un paguvuši pazust tulkojumā?

Minūtes nozīme

Skaitīt minūtes līdz kaut kam pat tikai šim konkrē­tajam brīdim nozīmīgam vienmēr ir grūti. Ja tas ir svarīgs mirklis visai cilvēka dzīvei, tad vēl jo grūtāk. Bet kā ir skatīties uz pulksteņa kustību, ja tā rādītājs un "minūtes", kas virzās uz priekšu vai atpakaļ, saistītas ar visu cilvēci un tās pastāvēšanu vai bojāeju?

Varoņi un antivaroņi(2)

Sarindot skaļus un visiem pazīstamus uzvārdus nav grūti. Jau krietni sarežģītāk ir sadalīt tos varoņos un antivaroņos. Jo – kas vienam būs šķeltnieks, gaisa jaucējs un galēji noskaņots ekstrēmists, tas citam varonis, kas nenodod ideālus.

Būt brīvam, nevis ērtam(1)

Latviskā kosmosa eksistenciālie jautājumi jeb tīri statistikai būtu interesanti zināt, cik daudziem kādreiz izvērsušās diskusijas par to, ko īsti nozīmē zīmīgais Tomuļmātes komentārs "balts piens vien bļodiņā" vai cik mīkstas pankūkas tad īsti Silmaču saimniece cep. Tikko Lieldienas pagāju­šas, jūnijs pat vēl nav pienācis, bet jau sanācis par dažādajām Antonijām runāt. Protams, nav jau tas tikai par teātri vien.

Lieldienu frekvence(1)

Kas ir sakrāls? Kas – sakrāla telpa? Vienam tūdaļ nāk prātā baznīca – celt­ne, kur ķieģelis pie ķieģeļa likts ar ticību, ka patiesībā tiek celts kas pavisam cits un daudz lielāks. Bet varbūt tajā ir kaut kas no sastingušas klišejas? Varbūt kādam vissvētākā telpa būs biblio­tēka, kādam citam – paša māja. Un, ja vēl plašāk, – varbūt tas sakrālais mums visu laiku ir visapkārt? Kāpēc ne?

Melnie caurumi kaimiņos un Visumā

Diena beidzot kļuvusi garāka par nakti, un arī pavasaris vismaz de iure jau sācies – tagad vien jāgriež pulkstenis un jāgaida tā atnākšana arī de facto.

Izredzētie

"Viens marinē gurķus,
otrs – marinē sēnes,
trešais – sevi marinē."
 Precīzāk nevar – izrādās, trīsrindes pietiek, lai definētu latvieša dabu.