Nacionālās zemapziņas pētniekiem noteikti ir teorijas, kāpēc tā un ar kādu varoņu "trūkumu organismā" tas skaidrojams. Protams, droši vien drusku arī pārspīlēju. Taču sajūta, ka mēs atkal gaidām laimeslāci un pārāk daudz cerību un brīnumainu īpašību gribam piedēvēt vienam cilvēkam vienā amatā gandrīz pārliecībā, ka "viņam visa vara debesīs un virs zemes", neatstājas. Žēl man, protams, sagraut kāda sapņus, bet, ja jārunā līdzībās, gribētos tā klusi atgādināt – pat visspožākā zvaigzne nav viena pati plašajā debesjumā un visu planētu kustību kosmosā nenosaka. Tā vienmēr ir mijiedarbība. Tāpēc aicinātu uz visu raudzīties mazliet pragmatiskāk, arī uz gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kuru noskaņas arvien uzstājīgāk sākušas sevi pieteikt.
Kas tajā visā šoreiz interesanti? Pats kaislību "iemesls" – Egils Levits, kurš vairākkārt jau iekļuvis iespējamo Latvijas valsts pirmās personas kandidātu rindās, – kopējā noskaņā un apkārt virmojošajās dzejiski kaislīgajās vibrācijās izklausās vispiezemētāk.
"Nedrīkst aizmirst, ka cilvēcība ietver sevī arī kļūdas un novirzes. Dabā kļūdas ir inovāciju avots, lielākā daļa mutāciju ir nederīgas, bet dažas ved uz priekšu. Arī zinātniski atklājumi sākumā vienmēr iet pret pamatstraumi," viņš saka šīs nedēļas sarunā ar SestDienu, brīdinot par stagnāciju un atgādinot ne tikai par valstsgribas nozīmi, bet arī provinciālisma pārvarēšanas nepieciešamību, tehnoloģiju plusiem un mīnusiem, skrūvītēm sistēmā, par kādām labāk nekļūt, un pamattiesībām, kas līdz ar mūsdienu realitāti iegūst jau pavisam jaunu un citu nozīmi.
"Bailes rodas, ja lietas nav izdomātas līdz galam, ir tikai pārņemti saukļi bez dziļākas analīzes," viņš vēl saka. Un ņem piemērus, no kuras jomas gribi, tam tik tiešām var tikai piekrist.
Žurnāla SestDiena 22. - 28. februāra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Iestājos par cilvēcības saglabāšanu. Grāmatas Valstsgriba autors Egils Levits par centrālo jēdzienu valsts kontekstā, Latvijas izaicinājumiem XXI gadsimtā, diviem provinciālismiem un plūdlīniju cilvēka risku
PASAULĒ. Ar brīvbiļetēm pret sastrēgumiem. Luksemburgā nākamgad atcels maksu par sabiedriskā transporta izmantošanu. Hercogistes valdība cer, ka tas ļaus samazināt milzīgos satiksmes sastrēgumus un pieaugošo iedzīvotāju nevienlīdzību
POLITIKA. Pamest valsti vai kļūt par ministru. SestDiena turpina iepazīties ar jaunajiem un plašākai sabiedrībai nezināmajiem ministriem. Šoreiz kārta iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam no KPV LV, kurš tik tiešām ir jauns un nezināms. Viņa pēdas profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē grūti atrast, bet pārliecības par sevi un vīziju, kā visam vajadzētu notikt ne tikai šobrīd viņa pārziņā esošajā, bet arī citās jomās, politiķim netrūkst
FOKUSĀ - VIDE. Ilgais ceļš atkritumu kāpās. Ik gadu tūkstošiem cilvēku piedalās vides sakopšanas talkās, bet vai čakla, kampaņveidīga rosīšanās atsver vispārējās atkritumu apsaimniekošanas problēmas? SestDiena sāk rakstu sēriju, izgaismojot tumšos plankumus un mēģinot rast atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem saistībā ar šīs jomas attīstību Latvijā
EIROPA. Skeptiķiem nav cerību. Patlaban eiroskeptiķiem Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir atvēlēta tāda kā meža sanitāru loma, ir pārliecināts Krievijas eksperts ES jautājumos Sergejs Utkins. Viņš piedāvā skatu no malas gan uz apvienoto Eiropu, gan tās iekšējām cīņām, attiecībām ar lielvalstīm un iespējām palielināt savu nozīmi pasaules arēnā
TĒMA. Mīlestība tehnoloģiju laikos. Jau ilgstoši spriežam par risinājumiem, kā panākt, lai roboti neatstātu cilvēkus bez darba un ienākumiem. Vai ir pamats raizēm, ka roboti mūs varētu aizvietot arī privātajā dzīvē?
CEĻOJUMS. Klosteru un dēmonu zīmē. Arī šodien Mongolija un Centrālā Āzija nebeidz pārsteigt – tās garīguma un mežonības sajaukums joprojām ir neatbildēta mīkla ikvienam ceļotājam
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.