Klasisks scenārijs, kura cēlonis var būt dienas laikā piedzīvots stress, satraukums, pārdzīvojumi, – cilvēks vakarā aizmieg labi, bet nakts vidū pamostas, un iemigt vairs neizdodas. "Ja tā ir viena atsevišķa epizode, labākais, ko var darīt, – nākamajā vakarā doties gulēt ierastajā laikā, nevis agrāk, bet pa dienu praktizēt kādas relaksācijas metodes, atrast laiku fiziskām aktivitātēm. Vakarā, pēc plkst. 19.00, fiziskajām aktivitātēm jābūt mērenām, var doties vieglā pastaigā, pirms miega paelpot lavandas ēterisko eļļu," iesaka Bērziņa. Ja gadās naktī pamosties un vairs nevar iemigt, galvenais ir celties no gultas, iet uz citu telpu un darīt kaut ko mierīgu – noklausīties garlaicīgu podkāstu, salikt puzli un gultā atgriezties tikai tad, kad atkal nāk miegs.
Ja šādas pamošanās epizodes atkārtojas, bet cilvēks paliek gultā cerībā, ka izdosies iemigt, smadzenes rada asociāciju, ka gulta – tas nav miegs, bet trauksme. Tas savukārt sekmē to, ka akūti miega traucējumi pārtop par hroniskiem.
Vēl viena izplatīta situācija ir, ka neizdodas iemigt, jo grūti piebremzēt domu virpuli. Bērziņa skaidro, ka paretam tas ir normāli, taču, ja šāda situācija bieži atkārtojas, tā var liecināt par ģeneralizētu trauksmi, kad māc bailes, nervozitāte, raizes par to, ka notiks kas nevēlams. "Miega traucējumi ļoti bieži kombinējas ar trauksmi un depresiju. Dažkārt depresija izpaužas tieši ar bezmiegu, ko pavada enerģijas, prieka, gandarījuma trūkums, vainas apziņa. Tad nepieciešama kompleksa ārstēšana, noder arī kognitīvi biheiviorālā terapija," uzsver psihiatre.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!