Āgenskalna runči...

Pirmdienas rīts, beidzot saulīte silda zemi, čivina putni. Pēc vakardienas pelēkās svētdienas šis rīts ir Dieva svētīts. Beidzot, beidzot saule, čivina putni, un rimtā solī pastaigājos ar sunīti pa Āgenskalnu un uzvaras parku. Pavasaris ir pienācis, par to liecina ne tikai putnu čalas, bet arī kaķu parāde. Liekas, ka kaķu ir vairāk nekā uz ielām sastaptie cilvēki. Kādi gan viņi nav- kārni, raibi kā papuasi un melni kā katla dibeni. Dažs labs runcis vienaldzīgi noraugās uz Pasauli no uzsiluša auto jumta, cits grauž labdara dāvāto reņģi.  Kaķu partijas silda savus kažokus uz veciem dīvāniem, bet citas sargā parādes durvis uz laimes zemi. Dažs nomaļus no bara vēro- atkritējs vai izstumtais, bet varbūt neatkarīgais deputāts, kurš pats sev laba partija.   Kaķu mīlētāji parasti dzīvo ēku pirmajos stāvos. Viņus var atpazīt pēc „liftiem”, kuri ierīkoti tā, lai ūsainai puķei būtu ērtāk atgriezties mājās.  Tā nu pastaiga ir galā, jāsteidz uz darbu...