Šis savdabīgais fenomens zinātniekus mulsina jau kopš 1990.gada, kad pirmo reizi tika atklāta likumsakarība starp alkohola lietošanu un sportošanu. Zinātnes pārstāvji visu laiku cerēja, ka viņi atklājuši tikai īslaicīgu un maldinošu parādību. Taču plašais pētījums, ko Maiami augstskola veica, izpētot 230 000 vīriešu un sieviešu dzīvesveidu, atklāja, ka lielākie abu dzimumu dzērāji (turklāt ne tikai tie, kas ir 20 gadus veci) par 10% vairāk laika pavadīs, nodarbojoties ar sportu, piemēram, ar skriešanu, nekā tie, kas nedzer. Proti, "lielie dzērāji" katru nedēļu trenēsies 10 minūtes vairāk par tiem, kas alkoholu lieto vidēji daudz, un 20 minūtes ilgāk par tiem, kas alkoholu nelieto vispār.
"Tas ir maldīgs pieņēmums, ka lielie dzērāji nīst sportošanu un tikai silda dīvānu," skaidroja pētījuma veicējs profesors Maikls T.Frenčs. "Tā varētu būt patiesība atsevišķos gadījumos, taču to neapstiprināja mūsu pētījums."
Šī tendence sevišķi spilgti parādās sieviešu vidū – sevišķi starp aktīvām, izglītotām sievietēm, kuras, saskaņā ar Kolumbijas universitātes Mailmenas sabiedriskās veselības skolas pētījumu, mūsdienās alkoholu lieto daudz vairāk nekā agrāk.
Iespējams, ļaunuma sakne meklējama parādībā, ka arvien vairāk sieviešu iekaro tās darba tirgus jomas, kurās agrāk dominēja vīriešu darba spēks. Tāpēc, iespējams, arī sociāli pieņemamāks šķiet fakts, ka arī sievietes pēc darba dodas iedzert – turklāt, nereti šajā ziņā pārspīlējot.
Viena no zinātnieku izvirzītajām teorijām dzeršanas-sportošanas saikni skaidro ar "nākamā rīta" jeb "paģiru" sindromu. Proti, ballītes karaliene nākamajā rītā pēc uzdzīves sāk nožēlot iepriekšējā vakarā darīto, ar grādīgajiem dzērieniem uzņemtās kalorijas, tāpēc nolemj sevi sodīt ar kārtīgu treniņu sporta zālē vai skriešanu. "Sievietes, kuras lieto alkoholu, iespējams, vairāk sporto tāpēc, ka vēlas sadedzināt liekās kalorijas un nepieļaut svara pieaugumu," pavēstīja M.T.Frenčs. "Vai arī - viņas dzer vairāk tikai tāpēc, ka var to atļauties. Viņas zina, ka uzņemtās kalorijas varēs "noskriet", tāpēc par savu svaru neuztraucas."
Taču šī teorija neizskaidro visus iespējamās dzeršanas-sportošanas kopsakarības. Vēl viena dzērāju-sportotāju grupa varētu būt tie personības tipi, kas "gan strādā kārtīgi, gan arī izklaidējas kārtīgi". "Tie ir cilvēki, kas meklē izjūtas," skaidroja doktore un Brauna augstskolas Alpertas medicīnas skolas pārstāve Ana M.Abrantesa. "Viņi iesaistās aktivitātēs, kas rada intensīvas sajūtas, tāpēc šos personības tipus var garlaikot nodarbes, kuru rezultātā šādas sajūtas nerodas."
Savukārt vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki aizraujas ar grādīgo lietošanu un sportošanu, ir atbrīvošanās no stresa. "Sportošana stimulē serotonīna izdalīšanos, kas ir dabisks antidepresants. Līdzīga loma ir arī dopamīnam. Tas liek mums justies labi," skaidroja Kentas štata augstskolas profesors Deivids Glāss. Viņš norādīja, ka līdzīga ietekme ir arī alkoholam. Tāpēc efekts, ko rada grādīgie dzērieni, īslaicīgi, taču tomēr spēj remdēt bēdas.