Nākamā gada 1. janvārī sāksies Rumānijas sešu mēnešu prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, un operzvaigznes Andželas Georgiu un pašreizējās pasaules ranga līderes tenisistes Simonas Halepas dzimtene cer piesaistīt ne tikai politiķu, bet arī tūristu uzmanību. Protams, kultūras cilvēki Rumāniju nenovērtē par zemu – mums garšo rumāņu vīns, un mēs mīlam jauno rumāņu kino, kura karognesējs ir 2007. gada Kannu festivāla Zelta palmas zara ieguvējs Kristians Mundžu (par drāmu 4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas).
Gigantomānijas vaibsti
Valsts pazīstamības veicināšanas nolūkos Rumānijas Ārlietu ministrija un Tūrisma ministrija vasarā uzņēma Eiropas žurnālistu grupu, kurā bija arī KDi korespondents. Padziļinātas izpētes vērts būtu Bukarestes urbānais šarms: galvaspilsēta valdzina ar greznību un brutālismu vienlaikus, šeit ir jūtami postsociālisma zemēm raksturīgie gigantomānijas vaibsti un redzamas vēstures atstātās rētas un defekti pilsētas sejā.
Viens no Bukarestes simboliem un daiļrunīgākajiem pagātnes lieciniekiem ir Parlamenta pils monstrozā, totalitārā kiča estētikā ieturētā ēka, kuras būvniecība ilga no 1984. līdz 1997. gadam un izmaksāja trīs miljardus eiro. Tā tapa pēc Nikolajes Čaušesku pasūtījuma, viņš tika sodīts ar nāvi 1989. gadā, tā arī nesagaidījis pils pabeigšanu. Šī ir otra lielākā administratīvā ēka pasaulē pēc Pentagona. Parlamenta pils projektēšanā bija iesaistīts viens galvenais arhitekts un vēl 700 arhitektu. Būvniecībā tika izmantots viens miljons kubikmetru marmora. Pirmā slavenība, kura kāpa uz Parlamenta pils balkona, bija Maikls Džeksons, kurš šādā veidā vēlējās sveikt savu fanu armiju, taču popmūzikas karalis mazliet apjuka ģeogrāfijā: "Es jūs mīlu, Budapešta!" To visu ekskursijas laikā aizrautīgi stāsta gide. Taču mūsu vizītes programmā uzsvars tiek likts nevis uz Bukarestes atkodēšanu, bet gan uz neskartās dabas brīnumiem.
Ūdensrožu paradīze
Bukarestē reportieru grupu sveic Eiropas lietu ministrs Viktors Negresku – viena no gaidāmās prezidentūras atslēgas personām Rumānijas valdībā. Viņš lietišķi uzskaita 2019. gada pirmā pusgada galvenos un sarežģītākos uzdevumus, kuri Rumānijai būs jārisina, kad tā stāsies pie ES Padomes stūres, – šajā periodā notiks Brexit, būs jāpanāk vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020. gada, būs jākārto lietas, kuras ir saistītas ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
No Bukarestes caur pilsētu Tulču dodamies uz ceļojuma galamērķi – Donavas deltu, kura atrodas 350 kilometru attālumā no galvaspilsētas. 82% tās teritorijas atrodas Rumānijā, atlikusī daļa – Ukrainā. Donavas delta, kas ir otra lielākā Eiropā pēc Volgas deltas, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. "Tas ir kā labirints no grieķu mitoloģijas. Ja brauksiet bez zinoša pavadoņa, upes attekās, kanālos un ezeros var apmaldīties," mūs brīdina.
Donavas delta lepojas ar unikālo floras un faunas bagātību. Šeit mīt 4029 faunas pārstāvji, ieskaitot 3477 bezmugurkaulniekus un 552 mugurkaulniekus. Vietējā augu valstībā ir 2383 sugas.
Donavas deltu var iepazīt, dodoties motorlaivu braucienā. Apskatei ir nepieciešamas vismaz sešas stundas (laiva izmaksā 40 eiro stundā). Tūrisma sezona ilgst no maija vidus līdz septembra beigām. Laivas brauciens ir atsvaidzinošs un meditatīvs, kā pienākas kārtīgai ūdens procedūrai; gandrīz slīgstam ūdensrožu paradīzē un no attāluma redzam pelikānu baru. Donavas delta ir ideāla vieta putnu vērošanai, šeit ir reģistrēta 331 putnu suga.
Ik gadu Donavas deltu apmeklē 55 000 rumāņu tūristu un 33 000 ārzemnieku, kuru vidū dominē vācieši, izraēlieši un itāļi. Šajā dabas rezervātā dzīvo 14 500 cilvēku. Mēs piestājam ciematā ar nosaukumu 23. jūdze/Mila 23, kurā vairākums iedzīvotāju ir krievu vecticībnieku pēcteči – viņu senči pārcēlās uz šejieni vairāk nekā pirms trim gadu simtiem. Viņi bija spiesti pamest Krieviju pēc pareizticīgo baznīcas patriarha Nikona XVII gadsimta vidū īstenotās reformas, jo joprojām vēlējās pārmest krustu ar diviem pirkstiem, nevis trim, kā arī atteicās skūt bārdu un nogriezt kreklu piedurknes. Lai izvairītos no vajāšanas, daudzi atstāja Krieviju. Daļa no viņiem apmetās uz dzīvi mūsdienu Rumānijas teritorijā. Pašlaik Donavas deltā mītošie vecticībnieki (Rumānijas krievu etnogrāfiskā grupa) nodarbojas ar zvejniecību un uztur viesu namus.
Pusdienas ar ministru
Kāda viesu nama zivju restorānā (zivis šeit pasniedz kā pirmo, otro un trešo ēdienu) mums pievienojas Rumānijas tūrisma ministrs Bogdans George. Viņš ir pārliecināts, ka Rumānija ir skaistākā valsts Eiropā. "Mums ir vīna lauki, senas katedrāles, cietokšņi un klosteri. Mums ir Karpati, Donava un Transilvānija. Naktsklubi Melnās jūras piekrastē darbojas 24 stundas diennaktī. Mums ir daudzveidīgākais tūrisma piedāvājums Eiropā, tikai mums ir jāstiprina mārketings," uzsver ministrs. Līdz gada beigām sadarbībā ar Pasaules Banku taps īstermiņa un ilgtermiņa tūrisma attīstības stratēģija.
Viens no vērienīgākajiem projektiem, kuru atbalsta tūrisma ministrs, ir jauna slēpošanas kūrorta būvniecība Karpatos. Tā izmaksāšot 300 miljonu eiro. "Mūsu kalnos ir sniegs 240 dienu gadā. Mums ir jābūvē jaunas slēpošanas trases vismaz 200 kilometru garumā, jo visas esošās ir pārāk īsas," apgalvo ministrs. "Rumānijā ir divpadsmit starptautisko lidostu, taču mums ir pamatīgi jāuzlabo autoceļu kvalitāte un jābūvē jauni ceļi." Pērn Rumāniju apmeklēja trīs miljoni tūristu, bet valsts varētu uzņemt daudz vairāk.
"Vai zinājāt, ka Rumānijā ir visgleznainākais kalnu autoceļš pasaulē? To atzinuši raidījuma Top Gear veidotāji," saka Bogdans George un uz sava viedtālruņa ekrāna parāda Top Gear Karpatos iemūžinātu video. Kalnu serpentīns DN7C tika uzbūvēts 70. gadu pirmajā pusē militārām vajadzībām pēc Čaušesku rīkojuma. Pa to var braukt pat ar tankiem. Šis 90 kilometru garais autoceļš, kura augstums pārsniedz 2000 metru virs jūras līmeņa, ir atvērts no jūnija līdz septembrim, pārējā laikā tas ir aizsnidzis. Netālu atrodas grāfa Drakulas rezidence.
Kultūras cienītāji Rumānijā var apmeklēt seno pilsētu Sibiu, kurā notiek slavens džeza un teātra festivāls. 2016. gada vasarā Sibiu Starptautiskā teātra festivāla noslēgumā šeit tika svinīgi atklāta režisora Alvja Hermaņa zvaigzne vietējā Slavas alejā. Savukārt 2019. gada 9. maijā pilsētā plānots viens no nozīmīgākajiem prezidentūras notikumiem – Sibiu samits.
Informācija par Donavas deltu: www.ddbra.ro
Informācija par tūrisma iespējām Rumānijā: www.turism.gov.ro, www.romania.travel
Informācija par Rumānijas prezidentūru ES Padomē: www.romania2019.eu