Tiem, kuri mēģina ievilināt skatītāju kinozālē vasaras vidū, pietrūkst argumentu. Kustīgo bilžu spēles nobālē citu Latvijas realitātē strauji zūdošu elementu – saules, siltuma, zaļuma – priekšā. Kaut gan atrodas arī kāds arguments: no seniem laikiem mīlēta autora jaunākā benefice – Baza Lurmena Elviss – vai kāda pasena "stāra" izniršana, kuram 90. gadu mītus izdevies pārdot ar pēckovida nīkuļojošo kinokasi graujošiem rekordiem. Te domāju Toma Krūza kronēto filmu Top Gun. Maveriks, kurai kopš pirmizrādes maijā pasaulē izdevies iekasēt vairāk nekā miljardu dolāru. Būtībā – laba ziņa, kas apliecina, ka filmu demonstrēšana kinoteātros nav noiets etaps. Citu iepriecinošu jaunumu nav, par kinoteātru apmeklējuma strauju kritumu žēlojas arī Eiropas kino vismīlošākās valsts – Francijas – kolēģi.
Tomēr vasara rada ilūziju, ka viss ir un būs tāpat kā agrāk. Pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās viens no senākajiem Eiropas kinofestivāliem – 56. Karlovi Varu festivāls. Tā vēriens gan filmu programmas, gan aktivitāšu ziņā neliecināja par jelkādu krīzi. Galvenās balvas saņēma irāņu un čehu filmas, kas sakņotas sarežģītos vēsturiskos un sociālos kontekstos. Par labāko filmu atzīta Kanādā dzīvojošās irāņu režisores Sadafas Forugi drāma Cerību vasara/Summer With Hope, kas vēstī par jauna sportista ciešajām attiecībām ar treneri. Savukārt par labāko režiju apbalvota Beatas Parkanovas filma Vārds/The Word par krievu armijas invāziju Čehijā 1968. gadā un tās sekām kādā ģimenē.
Uzvarētāju paziņošana sagādāja vilšanos mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Konkursa programmā iekļautā Lietuvas filma Vespera (režisori Kristina Božīte un Bruno Sampērs) daudziem, arī starptautiskajai presei, šķita droša uzvarētāja. Filma pārsteidza pat skeptiķus, kuri apšauba Eiropas kino spēju "pievārēt" fantastikas žanru. Veiksmīgu piemēru ir maz. Turklāt fantastika ir viens no prasīgākajiem žanriem, kuram ir nepieciešami ne tikai finansiāli resursi, bet arī profesionālas prasmes. Vespera izrādījās pozitīvs šo pieņēmumu noliegums. Filmas darbība risinās postapokaliptiskā nākotnē, kurā cilvēkam ir izdevies iznīcināt ekosistēmu. Gana dekoratīvajā bēdu ielejā (filmas dizains ir lielisks!) dzīvo pusaugu meitene Vespera, kura ne tikai cīnās pret sliktajiem, bet arī sintezē šūnas, kas glābs pasauli. Zīmīgs ir kāda lietuviešu kolēģa komentārs: "Vespera vispār neizskatās pēc lietuviešu filmas, tā ir lieliska."
Kā vairākums mazu valstu filmu, arī šis ir kopražojums – ar Franciju un Beļģiju. Galvenās lomas atveido britu aktieri (viņu vidū ir Edijs Mārsans), un Vespera jau no pirmsākumiem ir bijusi iecerēta kā produkts starptautiskai auditorijai. Tā ir līdz šim lielāko valsts atbalstu saņēmusī Lietuvas valsts filma (miljons eiro). Vai ir kas būtisks secināms no fakta, ka Vespera palika bez balvām konkrētajā festivālā? Iespējams, tas, ka senie, nozīmīgie Eiropas festivāli nav gatavi cita veida domāšanai. Piemēram, faktam, ka kvalitatīva fantastikas žanra filma var tapt nelielā Eiropas valstī.