Sievietes identitāte ģimenē, dzimtā, tēvzemē, pasaulē. Trimdas "dezorientācija" un personības apzināšanās caur ģimenes vēsturi. Alkas nepazaudēt pavedienus, kas saista ar pagātni, taču neļaut tiem sapīt kājas, lai droši dotos tālāk. Šīm un vēl citām būtiskām tēmām savā daudzas literārās balvas saņēmušajā romānā pievērsusies irāņu izcelsmes franču rakstniece Negara Džavadi.
Kimia Sadra Parīzē mākslīgās apaugļošanas klīnikā gaida rindā, lai padarītu par realitāti savu izsapņoto nākotni. Kavējot laiku, viņa ļaujas atmiņām par Sadru ģimenes raibās vēstures līkločiem, izsekojot četru iepriekšējo paaudžu piedzīvotajam. Vecvectēvam Persijā reiz piederējis harēms ar 52 sievām, kurā piedzimusi arī viņas vecmāmiņa Nūra. Pašas Kimias vārds raisa asociācijas ar alķīmiju, viņas bērnība Teherānā pagājusi, vērojot vecāku Dāriuša un Sāras pretošanos valdošajai iekārtai un sajūsmu par visu francisko… Skumjas ironijas un trāpīga humora cauraustajā iekšējā monologā ieskanas gan liriskas, gan ciniskas notis, un tā kodols tomēr izrādās pati Kimia – alternatīvā roka cienītāja, apdāvināta stāstniece un laikmetīga sieviete, kura cenšas atrast vidusceļu starp ģimenes tradīcijām un pašas "dezorientalizāciju".
Romāns lasītājam piedāvā bagātīgu vielu pārdomām par Rietumu un Austrumu attiecībām, atgādina par Irānas pretrunīgās vēstures lappusēm un modernās pasaules dažādajiem paradoksiem. Tomēr romāna sižets ir cieši saistīts arī ar Parīzi. "Es dzīvoju Parīzē; kaut gan tā nav mana dzimtā pilsēta, esmu te uzaugusi, tāpēc man šķiet dabiski, ka gribu par to rakstīt. Šī pilsēta ir skaista, dažviet tajā sastopama neticama greznība, tomēr ir arī vietas, kur mājo bēgļi no ārzemēm. Viņi dzīvo Parīzes sabiedrības nomalē, un šajos rajonos sastopamies ar mūsdienu pasaules traģiskākajiem aspektiem, kas manī raisa lielas bažas. No otras puses, Parīzē ir plaši pieejama kultūra – tā ir burtiski uz katra stūra. Mierinoši un pārsteidzoši ir tas, ka pilsēta līksmi vibrē, nezaudē dzīvesprieku, neraugoties uz visiem pārbaudījumiem, ko nes ikdiena," kādā intervijā saka literāte.
Negara Džavadi (1969) ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore. Pēc kinomākslas studijām Parīzē Džavadi ilgāku laiku strādāja kino jomā, rakstot scenārijus un uzņemot īsfilmas. Dezorienāliste (2016) ir viņas pirmais romāns, kas izpelnījies plašu starptautisku ievērību, saņēmis prestižas literāras balvas, arī Prix du Style, Prix Première, Albertīnes prēmiju, nominēts ASV Nacionālajai literatūras balvai kategorijā par labāko tulkojumu.
No franču valodas grāmatu tulkojusi Inta Šmite, kura Latvijas lasītājiem devusi iespēju iepazīt arī Gonkūru prēmijas laureāta Hedi Kadūra, spilgtā debitanta Olivjē Burdo, Frederika Beigbedera, Borisa Viana un citus darbus. Grāmatas mākslinieks ir Aigars Ozoliņš.
Grāmata izdota ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa”, Francijas institūta un Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.