Eglīte: Opera nav viens cilvēks

Gribēju savu līdzšinējo, seno aizraušanos pārvērst par darbu, kas mani interesē un patīk, un uzskatu, ka mana kompetence saimnieciskās darbības vadīšanā un pārvaldībā ir būtiska.Daudziem tomēr pielipis režisora Alvja Hermaņa satraukums, kāpēc Operas vadība uzticēta piensaimniecei.Tam iemesls laikam ir bažas par to, ko biznesā sauc par sliktu mikromenedžmenta stilu. Es apgriezīšu šo jautājumu otrādi: iedomāsimies, ka diriģents nāk pie manis un saka, kā vajag atspoguļot kapitalizēto peļņu. To visdrīzāk nevar iedomāties. Bet pavisam kas cits, ja diriģents nāk un saka: mums līdzsvars starp štata un ārštata darbiniekiem ir tāds, ka es nevaru normāli strādāt. Tā ir stratēģijas veidošana. (Es gan to saku tikai kā piemēru, jo Operas orķestrī visi ir štata mūziķi.)Kaislību mutulī pat apgalvots, ka esat atlaista no iepriekšējās vietas par nekvalitatīvu darbu.Varu tikai vēlreiz pateikt: tā nekļūst par patiesību tikai tāpēc, ka mediji to visu laiku atkārto.Kādas būs jūsu attiecības ar Operas pašreizējo administratīvo komandu un līdzšinējiem, iepriekšējiem līderiem?Visi, kas vēlēsies strādāt - strādās! Visiem būs iespējas.Operā savā jaunajā statusā jūtaties komfortabli?Ja es gribētu sevi tālāk īstenot biznesā, tas būtu jādara starptautiskā līmenī. Bet es negribu atstāt Latviju. Iespēja Operā ir unikāla. Piektdien risinot saimnieciskus jautājumus, vienlaikus notika Dona Žuana mēģinājums. Fonā iekšējā translācijā skanēja tik skaista mūzika!Kādi ir jūsu pirmie soļi Operā?Jātiekas ar cilvēkiem, jāanalizē Operas saimnieciskā darbība. Sešsimt darbinieku - tas ir ļoti daudz. Cilvēkiem vienkārši ventilis atnācis vaļā, viņi var runāt un izmanto šo iespēju. Ir sācies ikdienas darbs, un visi mani vēro - gan darbinieki, gan mediji. Līdz šim neesmu bijusi publiska persona, tāpēc esmu tik interesanta.Jums noderētu iepriekšējā direktora Andreja Žagara pieredze, sadarbība?Tas ir tikai civilizēti, ja iepriekšējā vadība runā un apspriežas ar jauno vadību. Esmu tam atvērta un gatava, ja vien Žagara kungs gribēs.Operas saimniecība tiešām nav kārtībā?Šobrīd vēl nevaru pateikt. Nonākot pie konkrētiem rezultātiem, es noteikti runāšu.Kādā virzienā vērsīsiet teātra attīstību?Ir divas jomas, kur jāsāk darboties tūlīt. Pirmā ir bērnu un izglītojošās programmas. Tas nozīmē: sadarbību ar skolām, interaktīvas programmas bērniem. Vajag gatavot publiku, kas nāks uz Operu pēc desmit divdesmit gadiem. Šim darbam jābūt nepārtrauktam un tādam, kas aizraujoši uzrunā bērnus, ne tikai vecākus. Mums jau bija tikšanās ar Teterevu fondu, viņi gaida aizsāktās Eiropas operas akadēmijas ENOA piepildījumu. Runājam ne tikai par solistu, bet arī grima mākslinieku, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku apmācību, jo šīs profesijas nemāca skolās. Karlsona vārdiem runājot, lai izaugtu firziķa koks, kauliņi ir jāstāda tagad.Tad jau ziņas, ka pēc vadības maiņas LNO atbalstītāji novērsīsies, ir pārspīlētas?Ar mums tiksies arī BMW, sadarbības piepildījums ir tas, pie kā tagad strādājam. Opera nav viens cilvēks.Visu interviju lasiet laikraksta Diena 25.septembra izdevumā!