Kultūra, tajā skaitā literatūra, ir viens no šogad visretāk dzirdētajiem vārdiem partiju priekšvēlēšanu, valdības un nākamā gada budžeta veidošanas runās, un tas atspoguļo arī Kultūras ministrijas labprātīgo stāvēšanu pie ratiem kaut kur perifērijā. Taču visas pasaules rakstnieki un literatūra šogad atgādināja par vārda spēku un to, cik iedarbīgs rīks globālo un eksistenciālo procesu atainošanai un dokumentācijai tas ir. Īpaši kara apstākļos. Šogad kā vēl nekad Latvijā latviešu valodā izskanējusi ukraiņu literatūra un literatūra Ukrainas un brīvības atbalstam: pateicoties tulkotāju iesaistei (nereti tulkojot brīvprātīgi bez atlīdzības), literāro organizāciju kolektīvajai un autoru personīgajai iniciatīvai, neskaitāmos lasījumos, publikācijās visos pašmāju literārajos izdevumos, intervijās un izdotajās grāmatās. To vidū ir ukraiņu aktīvista, rakstnieka un mūziķa Serhija Žadana Internāts un pašmāju žurnālista un kara reportiera Ata Klimoviča dokumentālais atskats Kara reportieris ceļā, kas vēsta par autora pieredzēto ne tikai šogad un 2014. gadā Ukrainā, bet arī plašā ģeogrāfiskajā areālā pēdējās desmitgadēs. Centrālā pīlāra vietu šajā gadā iezīmē arī Serhija Rudenko grāmata Zelenskis. Biogrāfija.
Vēstures glabātie noslēpumi parādījušies arī šīgada nozīmīgākajā atklājumā par pilnībā apgūtu uzskatītajā dzejnieka Eduarda Veidenbauma nelielajā darbu korpusā, kad negaidīti atrasts līdz šim nezināms dzejolis. Dienas grāmatas biogrāfisko romānu sērijā Es esmu... šogad iznāca Arno Jundzes romāns par Veidenbaumu Es nemiršu nekad. Par godu dzejnieka 155. jubilejai atklāta jaunā viņam veltītā muzeja ekspozīcija Kalāčos. Veidenbauma izlase šogad piedzīvojusi atdzejojumu angļu valodā Ievas Lešinskas veikumā Neputna samta sērijā. Neputns būtiski papildinājis tulkotās literatūras klāstu, latviski izdodot T. S. Eliota un Paula Cēlana dzejas izlases.
Īpaši gribētos izcelt faktu, ka vairākas pēdējos gados iznākušās pašmāju autoru grāmatas šogad uzvestas uz teātra skatuves: Māra Bērziņa romāns Aizliegtais pianīns Nacionālajā teātrī (režisore Ināra Slucka), Andra Kalnozola romāns Kalendārs mani sauc Valmieras teātrī (režisors Mārtiņš Eihe) un Annas Auziņas autobiogrāfiskais romāns Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata Dailes teātrī (režisore Laura Groza).
Šo gadu latviešu literatūrā iezīmē arī Gundegas Repšes zvaigzne. Autorei iznākušas vairākas grāmatas: Sarunas ar sīko, kas ir savdabīgi sarunu stāsti, Naži betonā, kas apkopo pēdējos gados sleju veidā publicētās refleksijas par aktuālajiem procesiem, un pirmā dzejas grāmata Ekstāzes un metastāzes. Izdots arī Anitas Rožkalnes pētījums Brīvie vektori par Gundegas Repšes daiļradi. Savukārt rakstnieces vēsturiskais romāns Bogene šogad izdots lietuviešu valodā. Starptautiski izskanējis arī bērnu literatūras rakstnieces Luīzes Pastores vārds – viņas jaunākā grāmata Laimes bērni saņēma Boloņas Bērnu grāmatu tirgus balvu.
Svarīgs sasniegums ir jauna literārā izdevuma parādīšanās. Gada sākumā no grāmatnieka un izdevēja Valtera Dakšas dedzīgās pašiniciatīvas aizsākās literārs laikraksts Avīzes Nosaukums, kas pārauga regulārā un gaidītā literārā avangarda notikumā, kas atspoguļo paaudžu un tendenču maiņu.
Nosaukšu vēl dažus interesantus izdevumus, kurus nevar neminēt. Latvijas vēstures piecdesmit nozīmīgākie notikumi no 1918. līdz 2018. gadam, kas savulaik aplūkoti skatītāju iemīļotajā Mārtiņa Ķibilda veidotajā dokumentālajā raidījumā Atslēgas. Gadsimta Latvijas vēstures atradumi, ir apkopoti grāmatā Atslēgas. Šogad iznāca piektais, noslēdzošais Vitolda Mašnovska enciklopēdiskais izdevums Muižas Latvijā un žurnālistes un vēsturnieces Initas Saulītes-Zanderes unikālais, visaptverošais pētījums Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.–1940. gadā.