Simtiem cilvēku pavada nakti aiz Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) durvīm, lai sagaidītu tā atvēršanu nākamās dienas pusdienlaikā un gūtu iespēju uz pāris minūtēm nonākt Marinas Abramovičas klātbūtnē. Astoņas stundas dienā, sešas dienas nedēļā, trīs mēnešu garumā māksliniece bija gatava piekalt savu skatienu katram, kas sēžas krēslā viņai pretī. Šī publikai ir ne tikai iespēja mākslinieces acīs ieraudzīt savu atspulgu, bet arī ar visdažādākajām provokācijām piesaistīt sev pasaules uzmanību.
63 gadus vecā serbu izcelsmes māksliniece, kas kopš 60. gadiem izaicinājusi skatītāju visneiedomājamākajos veidos, tiek dēvēta arī par "performances mākslas vecomāti". Abramoviča satricinājusi sabiedrību, savos darbos nesaudzīgi pētot pašas apziņu un ķermeni. Savas dzīves nozīmīgāko darbu – retrospektīvo izstādi – māksliniece veido vienā pasaules svarīgākajā mākslas mekām. Trīs mēnešu laikā Abramoviča savieno skatienus ar gandrīz miljons cilvēkiem. Kā filmas galvenais vadmotīvs kalpo tajā izskanējušais jautājums: "Bet kāpēc šī ir māksla?"
Dokumentālā filma Marina Abramoviča. Mākslinieka klātbūtnē ir emocionāls portrets, kas saņēmis atzninību lielākajos kino svētkos visā pasaulē, tai skaitā Berlīnes un Sandensas kinofestivālos. Darbs ieguvis arī augstu kritiķu vērtējumu un tiek dēvēts par "vienu no uzrunājošākajām filmām, kas pēdējo gadu laikā sasniegusi kino ekrānus".