Kāds būs latviešu kino gads

Jā, ja no filmas noskatās tikai 10 min., tad protams saprast var visai nedaudz. Bet laba filma bija piemēram "Mammu, es tevi mīlu".

Ļoti skarbs novērtējums Miglais - sūds. Nepiekrītu. Tev, acīmredzot, ļoti augstas prasības pret filmām. Tikai nesaprotu, kā tad tur Kolka Cool ierakstās.

Vienmēr ir patīkami vismaz parunāt par kino. Par Amaiju tiešām neatceros. Bet jā, imdb.com arī apgalvo, ka tā japāņu aktrise Kaori Momoi ir bijuse nominēta labākās aktrīzes titulim Kristapā. Tas pats informācijas avots šo filmu sauc par Latvijas un Honkongas kopražojumu, neatklājot, kādās proporcijās puses ir piedalījušās.K'būs ar Oki- okeāna vidū, tiešām nezinu.

Paldies par apskaidrošanu. Vai tad "Amaya" (arī kopražojumu kopražojums) 2012. gadā nebija izvirzīta Lielajam Kristapam vairākās nominācijās, japaņu aktrises darbu ieskaitot?

Jā, visticamāk Jums taisnība, ka M.Martinsona jaunā filma ir kopražojumu kopražojums un iespējams, Latvijas daļa nav pietiekoši liela, lai tā tur iesaistīta skaitītos.Savukārt Lielais Kristaps skaitās Latvijas filmu festivāls(lai arī, sakarā ar mazsaprotamo žūriju veidošanas politiku pēdējos gados, man ir grūti saprast, ko šis festivāls reprezentē). Par loģiku un filozofiju – man domāt, lai būtu jēga runāt par sašķeltību, ir jābūt arī pretējai pieredzei. Totāli izkaisīto ātomu konglomerātu gadījumā – piemēram atrašanās vienā punktā pirms lielā sprādziena. Drusku par dažādajām organizācijām – Nacionālais kino centrs, ja nemaldos, tika radīts jaunatgūtās neatkarības laikā uz LPSR valsts kinematogrāfijas komitejas bāzes un ir bijusi budžeta iestāde kopš ieņemšanas. Profesionālās asociācijas un ģildes radās ap to pašu laiku, vēl uz ilūziju viļņa par Latvijas kino lielajām iespējām brīvajā pasaulē, lai būtu kā tur. Latvijas kinematogrāfistu savienība dibināta 1962.gadā, drīz pēc tam, kad ar visādām viltībām tika nodibināta PSRS kinematogrāfistu savienība, nu un tā ir nonākusi līdz mūsdienām bez fundamentālām izmaiņām, manuprāt. “ Latvijas Filmu Ražotāju Apvienība”- interesanti. Nebiju agrāk dzirdējis par tādu organizāciju vai jebkādām tās aktivitātēm.

Man nav nekādas īpašas informācijas par M. Martinsona jauno filmu, atskaitot to, kas bija publicēts pavisam nesen tepat KD. No tā, kas bija publicēts, mūzika man šķita ļoti iespaidīga. Zinot to, no cik maza filmu skaita Lielajām Kristapam jāizvirza nominanti, cik daudzās nominācijās, pie šādas prognozes nonācu ar dedukcijas palīdzību. Dzīvosim, redzēsim. Neviens no maniem apgalvojumiem nav ne tuvu tik kategorisks kā... Ilona Brūvere tak arī kaut ko jau ir filmējusi. Katrā ziņā, par kaut ko jau ir bijusi godalgota ar Lielo Kristapu (skat., iepriekšējo rindkopu, lai Jūs nepārprastu manu uzskatu par šo balvu) - lai nu kā, bet skaidrs ir viens, ka Kristapu var saņemt tikai tad, ja filma ir bijusi. Neko nezinu, bet man šķiet, ka ir ievērojami vairāk visādu kino frakciju. Un tīri no loģikas un filozofijas viedokļa ir dīvains uzstādījums, ka sašķelts var būt tikai tas, kas agrāk obligāti ir bijis vienots. Nē - var pastāvēt totāli izkaisītu atomu konglamerāti (epikūrismā, piemēram), kuri tikai aiz tīras nejaušības reizēm veido kaut kādu vienotu veselumu, kurš neglābjami atkal pašķīst un izkaisās, ja saduras ar kādu citu konglamerātu, pēc atkal veido vai nu jaunus veidojumus, vai arī paliek vientuļi klīstot. Esmu no kino drēbes kreisās puses ļoti tāls cilvēks, vien tāds, kurš skatās filmas un, gribu vai negribu, visu spēku robežās noskatos visas latviešu filmas (jā, man patika "Kolka Cool", jo man šķiet, ka es to sapratu), kuras vien parādās pie apvāršņa. Tāpēc, iespējams, kā tajās finesēs neiniciēts cilvēks, arī kaut ko smagi jaucu, bet ir tak visādi tur - Nacionālais Kino centrs (tā kaut kāda brīdī it kā pārtapa par budžeta iestādi?), Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas kinooperatoru ģilde, Latvijas Filmu Ražotāju Apvienība, bija vēl arī Latvijas Kinemotogrāfistu savienība, Latvijas Filmu mākslinieku ģilde. Katrā ziņā tas ir ļoti daudz valstij, kurā gada laikā iznākušās filmas (atskaitot studentu mācību darbus), var uz pirkstiem saskaitīt. Un ik pa laikam taču parādās kaut kāda ziņa par to, kā mūsu kino ļaudis atkal kaut ko nav sadalījuši, ka vieni pārstāv vienu viedokli, bet citi - pavisam pretēju.

Paskatījos internetā, ka pie mums nav vis kino producentu ģilde (tāda ir aiz okiāna), bet gan kino producentu asociācija.

Interesants viedoklis. Pastāstīšu par savu pieredzi - mēģināju noskatīties filmu "Versija Vera" (ar Kristapu, lai, apbalvota, tātad laba). Diemžēl nesanāca - aizmigu. Pie vainas iespējams bija vēlais rādīšanas laiks LTV, ne jau filmas kvalitātes.

ne jau par to ir stāsts, kas un kāds ir režisors, bet gan par to, cik filmu, uz kurām var attiecināt apzīmējumu "latviešu spēlfilma" šogad iznāks uz ekrāniem. Es, piemēram, Graubu uzskatu par izcilu parādību 80. gadu latviešu mūzikā, taču neuzskatu par kino režisoru. Tomēr viņa filmas iekļūst kategorijā "latviešu spēlfilma". Par to ir runa. Es domāju, ka šajā rakstā apgalvo, ka tādas latviešu spēlfilmas būs tikai 4, kaut kādu tādu iemeslu dēļ, ka tie mūsu kino ļaudis taču ir sašķēlušies nez cik frakcijās un "jumta" organizācijās, kurām eksistē tikai tie kino cilvēki, kuri ir viņu paspārnē, kamēr citu - vienkārši nav. Turklāt tur viss ir tik sarežģīti, ka neviens no malas, kas tajā visā nav iesaistīts, ne velna nesapratīs. Vēl jau šogad būs arī Māra Martinsona spēlfilma "Oki - okeāna vidū". To atkal, visticamākais, nepieminēja tādēļ, ka tā ir kopražojumu kopražojums, tāpēc to par latviešu filmu neuzskata. Lai gan Lielajā Kristapā pavisam noteikti būs nominācijas - šaubu nav.