Kas tad tas? Jūras krastā izskalotas metāla zivis no mākslinieces Aleksandras Frederikas-Krastiņas darbu kolekcijas Riga Gold (2020)! Līdz 2. maijam tīmekļa vietnē brivdabasgalerija.lv turpināsies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) metāla dizaina apakšnozares tiešsaistes izstādes projekts Brīvdabas galerija, kam ir iespējams sekot līdzi arī Facebook un Instagram kontā. Tā ir virtuāla pastaiga, kurā dažādi objekti un rotas ir tvertas fotogrāfijās, tādējādi galerijas situācija tiek konstruēta dabā.
"Meklējot iespēju šajā ierobežojumu laikā izveidot ekspozīciju, mēs kopā ar LMA studenti Līvu Kubulnieci izskatījām dažādus variantus un nonācām līdz šim formātam: mākslinieki vieni paši bez skatītājiem dodas dabā un iemūžina tajā savus darbus līdzīgi kā mūziķi, kuri tukšā zālē spēlē koncertu, kas sasniedz klausītājus," sarunā ar KDi saka LMA vieslektore un viena no izstādes projekta organizatorēm Ginta Grūbe. Viņa pati Brīvdabas galerijā ir eksponējusi savu šogad radīto piespraudi Heterobasidions, kas ir atrodama mežā. "Tā, iespējams, izskatītos piepe, ja to būtu veidojuši cilvēki," savu darbu raksturo māksliniece.
Projektā ir iesaistījušies dažādu paaudžu pārstāvji – LMA Metāla dizaina apakšnozares pasniedzēji, absolventi un studenti. Brīvdabas galerijā piedalās arī Anastasija Bikova, Elizabete Cukura, Arvīds Endziņš, Nils Jumītis, Brūss Kalniņš, Madara Keidža, Kristīne Nuķe-Panteļejeva, Rasma Pušpure, Mārīte Rudzāte, Modris Svilāns, Alise Tālberga, Līga Vaivare un Ilze Vitrupa, kura jau iepriekš ir gājusi dabā ar saviem darbiem.
"Pirms vairākiem gadiem Ilzei Vitrupai bija rotu izstāde Semina 2013 Liepājas muzeja dārzā," atklāj Ginta Grūbe. Ilze Vitrupa savā daiļradē strādā ar sēklām, kuras viņa kārto krellēs, auskaros un piespraudēs. Tie ir no dažāda lieluma, svara, formas, krāsas, smaržas un garšas "dabas ogām" radīti mākslas darbi, kuru uzdevums ir būt tuvu, tuvu cilvēkam, norāda Ilze Vitrupa, kura jaunajā izstādes projektā ir iesaistījusies ar 2011. gada veikumu Iris pseudacorus.
Brīvdabas galerijā var aplūkot gan agrāk tapušus darbus, gan īpaši šai izstādei veidotus objektus un rotas. Jaundarbu vidū ir Arvīda Endziņa izveidotais lielizmēra alumīnija aplis Ekvinokcija, kas spoguļojas ūdens virsmas spogulī. Ginta Grūbe vērš uzmanību uz to, ka mākslinieki savu uzdevumu ir risinājuši dažādi: vieniem celmi un citi dabā sastopamie objekti ir kļuvuši par podestiem viņu mākslai, citi ir veidojuši harmonisku saspēli starp dabu un saviem darbiem vai tieši pretēji – pretstatījuši tos apkārtējai videi. Piemēram, Elizabetes Cukuras instalāciju sauc Sintētiskais pret dabu (2020). Tās nosaukumā piesaukto lielumu saskarsmē veidojas dinamiski kontrasti un sajūta par futūristisku iespaidu, uzsver māksliniece, kura savā darbā ir izmantojusi izteiksmīgi zilus balonus.
Materiālu un ģeogrāfisko koordināšu dažādība ir divi aspekti, kas raksturo Brīvdabas galeriju. Projekts varētu turpināties arī nākotnē. "Protams, šajā situācijā negribas neko utopiski plānot un lieki sacerēties, bet mēs gribētu šo izstādes projektu realizēt arī otrajā kārtā, kurā mēs uzrunātu šos pašus māksliniekus eksponēt darbus jau konkrētas teritorijas un citas koncepcijas ietvaros," saka Ginta Grūbe. Otrā kārta varētu tikt veidota kā maršruts ar zināmu spēles elementu klātbūtni vai kā pop-up pikniks.
Informācija: brivdabasgalerija.lv