Izstādē Rīgā ir eksponēti 86 Edvarda Steihena oriģināldarbi no Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja kolekcijas un aptver aptuveni 60 gadu ilgu periodu. Abu muzeju sadarbība sākusies pirms vairākiem gadiem, kad Luksemburgā bija skatāma izstāde Simbolisma laiks Latvijā, kurā tika izstādīti Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un citu latviešu mākslinieku darbi.
Dīķis mēnesgaismā
Pirmajā jeb tumšajā zālē ir redzamas Edvarda Steihena (1879–1973) agrīnās fotogrāfijas, kurās atbalsojas viņa kā gleznotāja būtība. Mākslas zinātniece Alise Tīfentāle izstādes katalogā vērš uzmanību uz to, ka XX gadsimta sākumā Edvards Steihens bija viens no piktoriālisma pionieriem ASV un hrestomātisks šī virziena piemērs ir Dīķis mēnesgaismā (1904), kas 2006. gada februārī izsoļu nama Sotheby’s sarīkotajā vairāksolīšanā tika pārdots par 2 928 000 ASV dolāru un tajā brīdī kļuva par visdārgāko fotogrāfiju (tagad tā ir noslīdējusi uz piekto vietu). Pēc Pirmā pasaules kara viņš pārstāja gleznot, sadedzināja savus darbus un ar kameru rokā ielauzās modes un Holivudas pasaulē.
1923. gadā Edvards Steihens sāka strādāt par galveno fotogrāfu izdevniecības Condé Nast žurnālos Vanity Fair un Vogue. Viņš ir iemūžinājis Polu Negri, Grētu Garbo, Čārliju Čaplinu un citas kinozvaigznes. "Pretēji jaunībā fotografētajiem attēliem, kuros izmantota mīksta un dabiska gaisma, viņa vēlīnākās fotogrāfijas raksturo spēcīgs un tiešs mākslīgais apgaismojums," salīdzina Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja pārstāve Malgožata Novara. Tieši šo studijas atmosfēru pirmajā zālē "citē" izstādes māksliniece Frančeska Kirke, kura jau sen interesējas par melnbalto fotogrāfiju un atzīst, ka savā gleznotājas daiļradē ir ietekmējusies no Edvarda Steihena.
Fotogrāfija kā māksla
"Man ir vairāki cikli ar melnbaltiem darbiem," stāsta Frančeska Kirke, kura to radīšanas brīdī vienmēr ir paturējusi prātā slavenā amerikāņu fotogrāfa agrīnos attēlus, kuros viss ir pustumsā un tikai nedaudz izgaismojas detaļas. Frančeskas Kirkes iekārtotās izstādes lampās ir izceltas Edvarda Steihena darbībai raksturīgās nianses – no izcilu cilvēku attēliem līdzpat kailfigūru fotouzņēmumiem. "Luvrā ir daži mākslas darbi, kas, ja tos izrādītu "pīpšovā", tiktu nosaukti par pornogrāfiskiem. Luvrā tie ir māksla. Padariet Vogue par Luvru," žurnāla galvenajam redaktoram 1934. gadā rakstīja Edvards Steihens, kurš visu mūžu ir cīnījies, lai fotogrāfija tiktu atzīta par pilntiesīgu mākslas veidu.
1947. gadā Edvards Steihens kļuva par Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA Fotogrāfijas nodaļas vadītāju un sarīkoja vairāk nekā 40 izstāžu. "Jaunā muzeja nodaļa uzskatāmi apliecināja fotogrāfijas līdzvērtīgo statusu visu pārējo mākslas veidu kopainā, liekot daudziem pasaules mākslas muzejiem pārskatīt savas kolekciju izveides prioritātes," akcentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Caur izstādē eksponētajiem darbiem var iepazīt arī citas Edvarda Steihena personības mozaīkas krāsas. "Viņš bija ne tikai labs fotogrāfs, bet arī labs savas dzīves menedžeris," uzskata kuratore Šelda Puķīte, kura kā vienu no Edvarda Steihena izpausmēm piemin aizraušanos ar dārzniecību.
No sēklas līdz sēklai
"Man gribējās atvērt logus un ieplūdināt šajā telpā gaismu," par izstādes Edvards Steihens. Fotogrāfija otro jeb gaišo zāli teic māksliniece Frančeska Kirke, kura kopā ar Šeldu Puķīti šo vietu ir atvēlējusi tēmai Ārtelpas gaismā. Ģimenes, dabas un slavenību albums. "Ģimene Edvardam Steihenam bija lielākais atbalsts, daba – mūžīgais izpētes objekts un patvērums," atklāj ekspozīcijas kuratore. Īpaša loma fotogrāfa dzīvē bijusi viņa mātei Marijai Steihenai. Māsa Liliana apprecējusies ar pazīstamo amerikāņu dzejnieku Karlu Sendbergu un gluži nejauši savam brālim "uzdāvinājusi" domubiedru, ar kuru viņu saistījušas ne tikai draudzīgas, bet arī koleģiālas attiecības.
"Novītusī saulespuķe ir vienkārši satriecošs darbs," norāda Frančeska Kirke. Amerikāņu fotogrāfa puķu uzņēmumi ir vieni no izcilākajiem šī žanra paraugiem fotogrāfijas vēsturē. Savus Vulanžī dārzā un Ampavogas fermā uzņemtos saulespuķu attēlus viņš ir apkopojis sērijā Saulespuķes no sēklas līdz sēklai (1920–1961). Divās milzīgās vāzēs sakārtotās delfīnijas no Nīderlandes plašumiem izstādes atklāšanā atgādināja par vēl vienu Edvarda Steihena dzīves kaislību. Šo ziemciešu audzēšanu viņš savulaik nodēvēja par "mākslas formu" un 1936. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā sarīkoja delfīniju izstādi, kas kļuva par unikālu notikumu desmit dienu garumā.
Izstāde Edvards Steihens. Fotogrāfija
Izstāžu zālē Arsenāls līdz 6.IX