Rihards Zariņš (1869–1939) ir viens no nozīmīgākajiem latviešu grafiķiem, kura devums ir ievērojams ne vien Latvijas, bet arī Krievijas mērogā. Izstādes eksponātu atlasi veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavu, krātuvju un dažādu kolekciju materiāli, un to daudzveidība vienlaikus atklāj gan Riharda Zariņa māksliniecisko daudzpusību, gan bibliotēkā pieejamo krājumu bagātības. Pirmais Latvju dainu izdevums (1894) ar mākslinieka zīmēto vāku, augstāko Latvijas apbalvojumu (Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa) diplomu paraugi, naudaszīmes un monētas, kuru vidū izcelts Latvijas brīvību simbolizējošais tautumeitas, t. s. Mildas, tēls, bet tai blakus – Latvijas Republikas ģerbonis sadarbībā ar meta autoru Vili Krūmiņu, vēl eksponēti mākslinieka darinātie plakāti, ekslibri, ilustrētās grāmatas un citi materiāli no bibliotēkas krājuma, kas sniedz nelielu, bet atmiņā paliekošu ieskatu Riharda Zariņa ražīgajā dzīves veikumā.
"Mani ļoti pārsteidza dažādība un attīstība. Tas man likās ļoti aktuāli un saistoši arī mūsdienu kontekstā, ka nevajag ieciklēties uz kaut ko vienu, bet visu laiku meklēt jaunus medijus. Zariņš salīdzinājumā ar citiem sava laika autoriem visu laiku gribēja vairāk" – izstādes elegantā dizaina autore Anete Krūmiņa ir dzīvs apstiprinājums tam, ka klasiķis Rihards Zariņš spēj iedvesmot arī šodienas jaunos māksliniekus.
Mūsdienu bibliogrāfs
"Izstādē Rihards Zariņš. Raksti un grafika eksponēta tikai neliela daļa no bibliotēkā rodamajām mākslinieka plašo darbību atspoguļojošajām liecībām, tomēr tās spilgti parāda, cik dažādi un vērtīgi materiāli atrodas mūsu krātuvēs. Šoreiz tie atklāj to vērtību daļiņu, kas atrodas Mākslas lasītavas, Reto grāmatu un rokrakstu, sīkiespieddarbu, periodikas, grāmatu krātuves, Letonikas un Baltijas lasītavas kolekcijās," izstādes atklāšanā teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna mākslas lasītavas vadītāja Katrīna Žeivāne-Korpa, izsakot cerību, ka izstāde iedzīvinās skatītāju iztēli par to, kas vēl tajās ir atrodams un cik aizraujošs ir darbs bibliotēkā.
Izstādes veidošana bijusi bibliotēkas speciālista Toma Heringa pašiniciatīva, kurš visu aizvadīto gadu pavadījis Riharda Zariņa zīmē. "Darbam viņš nodevās ar patiesu un iedvesmojošu entuziasmu. Tas tiešām ir apbrīnojami, kā viņš spēja nodoties izpētei un materiāla medīšanai, reizumis pat detektīva darbam un tekstu radīšanai, paralēli pilnvērtīgi veicot visus ikdienas darbus, kuru mums ir ļoti daudz," kolēģi cildina Katrīna Žeivāne-Korpa. Šādi, viņasprāt, iezīmējas "mūsdienu bibliogrāfa darbs, kas paredz sava krājuma apzināšanu, pētniecību, analīzi un spēju runāt par sava darba rezultātiem".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Piekrītu