Šī ekspozīcija turpina pirms trijiem gadiem iesākto atskatu uz atsevišķām desmitgadēm, kad šeit bija aplūkojama izstāde Uz lielās dzīves trases, kas parādīja sešdesmito gadu lietišķās mākslas un dizaina kopainu.
Izejmateriālu medības
"Šis darbs ir tapis Kubas ceļojuma iespaidā, kurā atspoguļojas tās dabas krāšņums," uz Edītes Pauls-Vīgneres Ceļojuma piezīmēm (1974) norāda izstādes kuratore. "Šeit redzams daudzu tehniku apvienojums, kas vienmēr bijis raksturīgs viņas daiļradei," piebilst māksliniece Aija Baumane, kura pagājušajā sestdienā piedalījās Sarunās muzejā un atklāja nianses par tā laika tekstilmākslu, kurā bija gan novatorisms, gan arī grūti pieejamo izejmateriālu "medības".
Lielu ietekmi uz vietējiem māksliniekiem atstāja Lozannas biennāle, no kuras atvestie katalogi kļuva par nozīmīgu iedvesmas avotu līdzās poļu, čehu žurnāliem. Pirmā Latvijas pārstāve šajā pasākumā bija Ruta Bogustova ar telpisko tekstiliju Mūzika (1974), kas raisīja asociācijas ar ērģelēm. Nelielu priekšstatu par to var gūt no izstādē aplūkojamā darba Arlekīns (1975). "Viņa bija viena no tām, kura iesāka izmantot tamborēšanu," teic Aija Baumane.
"Šis ir ģeniāls darbs, kurš nav zaudējis savu krāsu un formu," par Ineses Jakobi tekstiliju Taures (1975) stāsta māksliniece. Tā radīšanā izmantots sizals, ko iegūst no agaves lapām. "Mēs to ieguvām no jūrniekiem, kuriem no šī materiāla bija savītas troses. Nelietotās, jo lietotās bija piesūkušās ar eļļu un tās nevarēja izmazgāt," atklāj Aija Baumane, kura savulaik dabūjusi pilnas plaušas ar sizala putekļiem un iedzīvojusies veselības likstās.
Tepat līdzās redzams pašas Aijas Baumanes darbs Zemes ziedi (1972), kurš veidots no vilnas un liniem. "Es esmu duāliste," atzīst māksliniece, kuru aizrauj gan figurālie, gan arī telpiskie darbi. "Viņa pirmā uzdrošinājās pārvarēt sienas plaknes pievilkšanas spēku un iziet telpās, radot trīsdimensiju tekstilijas," savā grāmatā Latvju tekstilmāksla rakstīja Sandra Kalniete. Par savu mīļāko darbu māksliniece nosauc tekstiliju Maziņš biju, ganos gāju (1970).
Novembris tekstilijā
"Viņš izcili juta tehniku un materiālu," Rūdolfu Heimrātu raksturo viņa bijusī skolniece Aija Baumane, apstājoties pie meistara darinātās tekstilijas Novembris (1971), kas eksponēta izstādē Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība. Šogad tiek atzīmēta viņa deviņdesmitā jubileja. Par godu šim notikumam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja trešajā stāvā izveidota īpaša māksliniekam veltīta satelītizstāde, kurā var aplūkot citus viņa darbus un skices.
Rūdofs Heimrāts (1926– 1992) bija Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs, profesors un ilggadējs vadītājs. "Mēs sākām pilnīgā tukšumā, bet pamazām viss attīstījās," atceras viena no viņa pirmajām studentēm Aija Baumane. "Viņš spēja aizraut ar savu enerģiju, mēs bijām tikpat atdevīgi un strādājām kā zvēri," piebilst māksliniece, kura no 1972. gada līdz pat šodienai strādā Latvijas Mākslas akadēmijā.
Savukārt jau šīs nedēļas nogalē, 12. novembrī, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks tikšanās Keramika. Jauna valoda, kurā piedalīsies Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa un keramiķes Izabella Krolle un Silvija Šmidkena un kura piedāvās iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt otru ekspozīcijas daļu. Vairāk informācijas par citiem saistītajiem pasākumiem var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.
Kur, kad: Izstāde Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 15. janvārim.