Inese Lūsiņa *****
Lielais publikas pieprasījums pēc diriģenta Aigara Meri iniciētās koncertprogrammas operešu un mūzikla žanrā parādīja, cik ļoti Latvijā pietrūkst muzikālā teātra. Tapa arī redzams, kā operete atsvaidzinātu mūsu Operas repertuāru un trupas izmantojumu. Veselu virkni LNO solistu Operetes ekspresis atklāja jaunā gaismā: ar kādu vieglumu, šarmu un neviltoti priekpilnu azartu mākslinieki atveidoja spilgtus operešu raksturtipāžus! It īpaši – Dmitrija Šostakoviča muzikālās komēdijas – tipiskas padomju operetes – Maskava, Čerjomuški trāpīgajās mizanscēnās Elitas Bukovskas režijā, kurās pārsteidza Kristīnes Gailītes, Evijas Martinsones, Ilonas Bageles, Ingas Šļubovskas, Jura Ādamsona, Raimonda Bramaņa, Armanda Siliņa, Riharda Mačanovska, Samsona Izjumova, Sergeja Martinova, kā arī kora mākslinieku Nataļjas Černohajevas un Andra Kipļuka, Diānas Silovas un Anša Tālberga komiķu talants. Pat žēl, ka vienā programmā mēģināts izšaut visu – no F. fon Supē komiskās operas Bokačo un J. Štrausa jaunākā Nakts Venēcijā līdz abu ABBA dalībnieku B. Andersona, B. Ulveusa un T. Raisa mūziklam Šahs, kurā organiski un profesionāli izpaudās populārās un džeza mūzikas solisti Daumants Kalniņš, Andris Ērglis, Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa un vispusīgais Ivars Cinkuss.
Jegors Jerohomovičs ****
Teicama ideja – iekļaut programmā nevis pa vienam numuram no daudziem darbiem un rezultātā iegūt ne pārāk praktisku, lai arī košu galā koncerta formāta "lupatu segu", bet gan fokusēties uz četrām vienībām (Bokačo, Nakts Venēcijā, Maskava, Čerjomuški un Šahs) un parādīt katru no tām izvērstākā skatījumā gan muzikāli, gan aktieriski. Koncerta pirmās daļas virsotne – fragmenti no D. Šostakoviča Maskava, Čerjomuški, kuros daži solisti tomēr bija pārcentušies tēlu veidošanā, viņi nevis spēlēja, bet ākstījās, nejūtot, ka ironija un farss ir iekodēti pašā mūzikā. Vakara otrā daļa bija veltīta numuriem no kvarteta ABBA dalībnieku Bennija Andersona un Bjērna Ulveusa komponētā mūzikla Šahs – kā jau popklasikai pienākas, tie tika izpildīti ar pastiprinājumu, un Daumants Kalniņš, Andris Ērglis, Ieva Kerēvica un Aija Vītoliņa dziedāja mikrofonos – dziedāja tā, kā viņi parasti dzied citos koncertos un TV šovos, bez īpaši emocionāliem aktieriskiem akcentiem, kas būtu piemeklēti speciāli šai šaha partijai. Taču koncerta galvenais varonis – LNO koris diriģenta Aigara Meri vadībā – katrā skaņdarbā demonstrēja gaumi, stila izjūtu un temperamentu. Skatītāju sajūsma un mūziķu degsme ir pārliecinošs arguments, lai LNO izdaiļotu savu repertuāru ar kādu opereti vai mūziklu.
Orests Silabriedis ****
Programma bija aizraujoša, un vakars kopumā – negaidīti labas sajūtas raisošs. Dažs mūsu opernama solists – īpaši Inga Šļubovska, Evija Martinsone, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš – rādīja tik izcili operetisku sniegumu, ka būtu interesanti paskatīties, kā Baltajā namā izskatās kāda operete visā pilnībā. Uzslava kolorītajam mīlas pārim – Ilonai Bagelei un Samsonam Izjumovam (D. Šostakoviča Maskava, Čerjomuški). Tikai jāņem vērā, ka operetēm, un jo sevišķi Šostakoviča ironiskajam šedevram, jābūt inscenētām ar nevainojumu gaumi vissīkākajā sīkumā: neliela pārspēle, un efekts pagalam. Šajā koncertā bija dažs moments, kad likās – nupat jau tiek taisīts teātris. Nevajag! Operetes šarms ir elegancē, nevis teatrālismā. Šajā ziņā daudz tīrāka bija otrā daļa – mūzikla Šahs fragmenti, kuros baudu sagādāja solisti. Ievas Kerēvicas balss pārvaldīšanas prasmes izraisa laimīgas tirpas, Aija Vītoliņa apbur ar nevainojamu kvalitāti, Daumants Kalniņš liekas dzimis uz skatuves, Andris Ērglis savā imanentajā glamūrtēlā radīja spēcīgu vokālo un emocionālo pārdzīvojumu. Operas koris kā koncerta ugunsmūris – stabils, daudzkrāsains un aizrautīgs. Paldies Aigaram Meri par profesionāli paveikto darbu, kura kvalitātēm nākotnē varētu vēlēt vairāk pārsteiguma dzirksts un viegluma.