Itālijas pilsētā Ravennā tuvojas noslēgumam XXXII ikgadējā festivāla vasaras programma, kas tika atklāta 2. jūnijā un turpināsies līdz 31. jūlijam. Ravennas festivāls guvis ievērību un izraisījis apbrīnu pasaulē ar to, ka to nav spējusi apturēt Covid-19 pandēmija, – pērn jūnijā tas kļuva par pirmo šāda mēroga pasākumu, kas atkal uzņēma publiku, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Savukārt šovasar starpdisciplinārā festivāla programma, kurā Ravennas vēsturi un kultūrmantojumu bagātina laikmetīgā māksla, turpinās ilgāk nekā jebkad agrāk – tajā ir vairāk nekā septiņdesmit notikumu.
Maestro svētceļojums
Ravennas festivāls tiek rīkots kopš 1990. gada. Tā dibinātāja un pirmā mākslinieciskā līdere ir itāļu diriģenta Rikardo Muti dzīvesbiedre Kristīna Macavillāni-Muti. Pašlaik viņa ir festivāla goda prezidente. Foruma programmu veido mākslinieciskie vadītāji Franko Mazoti un Andželo Nikastro. Festivāla afišā ir simfoniskā un kamermūzika, opera, drāmas teātris, balets, laikmetīgā deja, muzikālais teātris, džezs, globālā un alternatīvā mūzika, hiphops, literārie lasījumi un kino. Unikālu atmosfēru nodrošina pasākumu norises vietas: ar senām mozaīkām rotātas bazilikas (Ravennas ekskluzivitāte – citur neko tādu neredzēsiet!), eleganti teātri, klosteri, dārzi un pilsētas laukumi. Lielie vakara priekšnesumi notiek XV gadsimtā celtajā Brankaleones cietoksnī, savukārt ietilpīgākā zāle, kuru parasti izmanto festivāls, šovasar nav pieejama, jo tajā ir ierīkots vakcinācijas centrs. Vairākums koncertu ir skatāmi bez maksas festivāla digitālajā platformā, ieraksts tiek saglabāts arhīvā trīsdesmit dienu pēc koncerta beigām.
Festivālam ir īpaša saikne ar Rikardo Muti, kurš dzīvo Ravennā, – šeit maestro regulāri diriģē gan Vīnes filharmonijas orķestri, gan 2004. gadā paša dibināto Luidži Kerubīni jauniešu orķestri, kura mītne ir Pjačenca un Ravenna un kurš ir festivāla rezidējošais orķestris. Šajā kolektīvā spēlē itāļu mūziķi līdz 30 gadu vecumam, un to var uzskatīt par konservatorijas un profesionālās dzīves savienojuma posmu.
Kopš 1997. gada sadarbībā ar Ravennas festivālu Rikardo Muti īsteno ciklu Draudzības ceļi, kura mērķis ir humānisma ideālu stiprināšana, – ar dažādiem ansambļiem (pēdējos gados tas ir Luidži Kerubīni jauniešu orķestris) viņš sniedz vieskoncertus dažādu konfliktu, karu un katastrofu plosītajās vietās. Rikardo Muti ir pārliecināts, ka mūzika spēj veicināt mieru un satuvināt cilvēkus, kuri ir piederīgi dažādām kultūrām. Pirmais Draudzības ceļš 1997. gadā veda uz Sarajevu, pēc tam – uz Beirūtu, Jeruzalemi, Maskavu, Erevānu, Stambulu, Ņujorku, Kairu, Damasku, Nairobi, Tokiju, Teherānu, Kijevu un Atēnām.
Šogad 4. jūlijā Rikardo Muti kopā ar Luidži Kerubīni jauniešu orķestri un Armēnijas Valsts kamerkori uzstājās Erevānā. Ravennu un Erevānu vieno vēsturiskas saites kopš Romas un Bizantijas impērijas laika, kad Ravennā dzīvoja liela armēņu kopiena. Armēnijas galvaspilsētā maestro Muti diriģēja ievērojamā armēņu komponista Tigrana Mansurjana opusa Purgatorio pasaules pirmatskaņojumu. Skaņdarbs ir tapis pēc Ravennas festivāla pasūtījuma, un to ir iedvesmojusi Dantes Aligjēri poēmas Dievišķā komēdija daļa Šķīstītava.
Selfijs mauzolejā
XXXII Ravennas festivāls ir veltīts dzejniekam, filosofam un vienam no itāļu literārās valodas pamatlicējiem Dantem Aligjēri (1265–1321) – šogad tiek atzīmēta viņa nāves 700. gadadiena. Pēc izraidīšanas no Florences Dante atradis patvērumu Ravennā, kur pavadījis mūža pēdējos gadus un pabeidzis Dievišķo komēdiju. Tiek pieļauts, ka dabas atainojumu Šķīstītavā ir iedvesmojušas Ravennas pīnijas un ozoli, un nav šaubu, ka Paradīzē ir jūtama Ravennas baziliku spozme. Ne velti Dante tekstā bieži lieto vārdu stelle – zvaigznes: tās ir redzamas Gallas Placidijas mauzoleja un Svētā Vitālija bazilikas greznajās mozaīkās (daudzus gadsimtus vēlāk šis skaistums ir iedvesmojis amerikāņu estrādes un džeza klasiķa Kola Portera dziesmu Night and Day, kā arī saviļņojis gleznotājus Gustavu Klimtu un Vasiliju Kandinski un modes dizaineru Karlu Lāgerfeldu).
Dante nomira Ravennā, pašā pilsētas centrā atrodas viņa kaps – 1780. gadā izveidotais neoklasicisma mauzolejs ir kļuvis par vienu no tūristu iecienītākajām selfiju uzņemšanas vietām. Ik vakaru pie Dantes kapa vietējie iedzīvotāji lasa Dievišķās komēdijas fragmentus (sīkāk: vivadante.it). Mana gide Ravennā stāsta, ka par Danti ir pieejams ļoti maz faktoloģiskas informācijas – nav skaidri zināms, kur pilsētā viņš ir dzīvojis, vai viņam ir bijusi bārda, kāds ir bijis viņa autogrāfs. Dievišķās komēdijas manuskripts nav saglabājies, to ir pārrakstījis viens no dzejnieka dēliem. Aizbēgt no Dantes Ravennā nav iespējams, viņa tēls, tā laikmetīgās modifikācijas un Dievišķās komēdijas citāti QR kodu veidolā pilsētā ir visur.
Ellē mūzikas nav
Dantes poēmas iedvesmotos jaundarbus Ravennas festivāls ir pasūtījis trim komponistiem – armēnim Tigranam Mansurjanam, itālim Džovanni Sollimam un ukrainim Valentīnam Silvestrovam. Man bija iespēja apmeklēt Valentīna Silvestrova mūzikas koncertu, kas 9. jūlijā notika Svētā Apolinārija bazilikā Klasē. Komponists reti piekrīt pasūtījuma darbiem, taču Ravennas festivālam, kurā viņš ir viesojies jau iepriekš, viņš neatteica. 83 gadus vecais mākslinieks ir viens no savdabīgākajiem mūsdienu komponistiem un postavangarda melodiskās valodas pārstāvjiem. Savulaik viņš ticis pieskaitīts pie neformālās Kijevas avangarda kustības, vēlāk pievērsies "jaunajai vienkāršībai".
Valentīnu Silvestrovu par savu iecienītāko autoru ir nosaucis Arvo Perts. "Ja man palūgtu izcelt kāda laikmetīga komponista vārdu, pirmo es minētu Silvestrovu. Valentīns ir mūsdienu interesantākais komponists, pat ja vairākumam būs lemts to apjēgt daudz vēlāk," teicis igauņu meistars. Tāpat kā Perta mūziku, arī Silvestrova daiļradi pasaulē ir popularizējusi ietekmīgā Vācijas ierakstu kompānija ECM Records. Pats komponists nekad nav mēģinājis sevi "bīdīt" un nav domājis par emigrāciju, viņš dzīvo un strādā Kijevā. Ravennā viņš ieradās kopā ar Kijevas kamerkori un tā diriģentu Mikolu Hobdiču. Jaundarbā O luce etterna komponists ir izmantojis Dantes Paradīzes fragmentus no nesen tapušā poēmas tulkojuma ukraiņu valodā. Tos viņš ir papildinājis ar XIX gadsimta modernās ukraiņu literatūras un valodas pamatlicēja Tarasa Ševčenko tekstiem.
"Izvēlējos Paradīzi, jo ellē mūzikas nav – tur ir tikai dārdi, šķindoņa un dūkoņa. To ir aprakstījis pats Dante! Elles skaņās ir avangarda pazīmes. Bet arī avangardā vēl saglabājas muzikālas vērtības – es runāju par sevi. Šis melodiskuma pavediens ir atvedis mani uz Ravennu," sarunā ar KDi neilgi pirms koncerta teica Valentīns Silvestrovs.
Svētā Apolinārija bazilikā Klasē notika vēl viena Silvestrova kormūzikas opusa – In memoriam – pasaules pirmatskaņojums. Mūzikas izsmalcinātais, mirdzošais pārlaicīgums perfekti saskanēja ar dievnama atmosfēru un apsīdas mozaīkās atainoto paradīzes dārzu, kura centrā ir redzams Ravennas pirmais bīskaps, pilsētas patrons Svētais Apolinārijs. Kijevas kamerkoris ir viens no labākajiem Silvestrova mūzikas interpretiem, un šo koncertu var noskatīties festivāla digitālajā arhīvā.
Laikmetīgo mūziku klausījos arī Svētā Franciska bazilikā, kurā pirms 700 gadiem notika Dantes bēru ceremonija. Festivāla pasākumu sērijā Dantes vesperes (ieejas maksa – tikai viens eiro) baznīcā uzstājās soprāns Laura Katrāni un teicējs Ticiāno Skarpa. Kompaktajā, iespaidīgi eksperimentālajā programmā Vox in bestia viņi pievērsās Dievišķās komēdijas "poētiskajam bestiārijam", simboliem, tēliem un metaforām, kas savieno cilvēkus ar Dievu, mirušo dvēseles – ar mūžīgo gaismu. Programmas iniciatore ir soprāns Laura Katrāni, un viņas balsij nav robežu – šajā vakarā viņa bija cerbers, čūska, ērglis, cīrulis, bite, pelikāns, gulbis, vanags un dzērve. Darbus balsij komponējuši Fabricio de Rosi Re (Elle), Mateo Frančeskīni (Šķīstītava) un Alesandro Solbjati (Paradīze).
Soprāns Laura Katrāni un teicējs Ticiāno Skarpa eksperimentālajā programmā Vox in bestia Svētā Franciska bazilikā. Foto – Luka Konkass
Festivāla mūzikas sadaļā bija iekļauts pianista Daniila Trifonova solokoncerts. Luidži Kerubīni jauniešu orķestris muzicēja kopā ar vijolnieku un diriģentu Leonidu Kavaku un altistu Antuānu Tamestī. Festivālā bija dzirdams senās mūzikas orķestris Accademia Bizantina diriģenta Otāvio Dantones vadībā, Slovēnijas filharmonijas orķestris diriģenta Šarla Dituā vadībā un grupa The Naghash Ensemble no Armēnijas. Ravennas Svētā Vitālija bazilikā notika komponista Mauro Montalbeti un libreta autores Barbaras Roganti kameroperas Teodora pasaules pirmatskaņojums (imperatora Justiniāna sieva Teodora ir atveidota šā dievnama mozaīkās). Mākslas mīļotāji un aktīvā dzīvesveida piekritēji varēja doties muzikālā triju dienu pārgājienā pa Dantes pēdām no Florences uz Ravennu – kopā ar mūziķiem, dziedātājiem, dzejniekiem, improvizētājiem un leļļu māksliniekiem.
Līdz tango mūs šķirs
Festivāla brīvdabas izrādes un koncerti notiek Brankaleones cietoksnī. Šeit es noskatījos argentīniešu komponista Astora Pjacollas tango operu Marija no Buenosairesas. Iestudējums veltīts autora simtgadei. Cietoksnī ierīkotajai skatuvei piemīt dienvidniecisks šarms – tumšās zvaigžņotās debesis, Adrijas jūras atspirdzinošais gaiss un cikāžu dziesmas visam šeit notiekošajam nodrošina īpašu valdzinājumu. Pjacollas sirreālo darbu, kurā saplūst kaisle, mistērija, melanholija un ticība, šī vide uzlādēja ar piesātinātu jutekliskumu.
Itāļu mecosoprāns Martina Belli ar dziļu dramatismu un smeldzi iejutās Marijas lomā – Buenosairesas bandoneona skaņu un tango savaldzināta, fabrikas strādniece kļūst par tango dziedātāju un prostitūtu. Marija, kura dzimusi dienā, "kad Dievs bija piedzēries", nonāk sliktā kompānijā un mirst (nāves iemesls – vardarbība un melnā maģija), viņas dvēsele kā rēgs klaiņo noziedznieku un zagļu vidū. Marijai izdodas atdzimt kā jaunavai un kļūt par māti – iespējams, viņas meita ir pati Marija jaunā dzīves ciklā. Sižeta ugunīgumu Martinai Belli palīdzēja uzturēt dejotāju grupa, bandoneonists Davide Vendramins un Arkandželo Korelli orķestra diriģents Jakopo Rivāni. Izrādes ieraksts ir pieejams festivāla digitālajā arhīvā.
Mecosoprāns Martina Belli ar dziļu dramatismu un smeldzi iejūtas Marijas lomā Astora Pjacollas tango operā Marija no Buenosairesas. Bandoneonu spēlē Davide Vendramins. Foto – Dzani-Kazadio
Teatrāli efektīgs bija baleta un mūzikas vakars Stravinska mīlestība, kuru festivāls ir organizējis sadarbībā ar impresāriju Daniēli Čipriāni. Tas ir pienācīgs veltījums Igoram Stravinskim viņa nāves 50. gadadienā. Programmā ir apvienojušies spilgti dejotāji no dažādām trupām – Hamburgas baleta, Vīnes Valsts operas, Zviedrijas Karaliskā baleta, Ņujorkas Pilsētas baleta, Ženēvas Lielā teātra baleta (duets Riva & Repele) un Compagnia Daniele Cipriani. Tas bija nevis formāls, patētisks galā koncerts, bet konceptuāli vienots vakars, kura elementus (dažādu horeogrāfu kompozīcijas) saturēja kopā Stravinska lomas atveidotājs bijušais Maskavas Lielā teātra dejotājs Vladimirs Derevjanko, kurš ir vadījis baleta trupas dažādos Eiropas teātros. Viņš jau sen dzīvo Itālijā un izpaužas kā horeogrāfs. Stravinska vakarā viņš debitēja uz skatuves kā aktieris un bija neatvairāms gan ar savu ķermeņa valodu, gan balss intonāciju. Komponista lomā Vladimirs Derevjanko bija harismātisks, aizkustinošs un ironisks.
Iestudējumā skanēja mūzika no Stravinska baletiem un citi viņa opusi. Speciāli izrādei jaunus numurus ir radījuši leģendārais horeogrāfs Džons Neimeiers un bijušais Spānijas Nacionālā baleta dejotājs Serhio Bernals. Laikmetīgo dejas valodu pārstāvēja horeogrāfu Sašas Rivas un Simones Repeles, Marko Gekes un Ūves Šolca darbi, savukārt XX gadsimta klasiku – Mihails Fokins (Petruška) un Džordžs Balančins (Apollons Musagets). Grandiozu, ekstātisku finālu izrādei nodrošināja pianistu Beatričes Ranas un Masimo Spadas klātbūtne – četrrocīgi viņi izpildīja Svētpavasari un gandrīz aizēnoja Vīnes Valsts operas dejotāja Davides Dato priekšnesumu (Ūves Šolca horeogrāfija).
Pianiste Beatriče Rana un aktieris Vladimirs Derevjanko izrādē Stravinska mīlestība. Foto – Dzani-Kazadio
Skatītājiem Ravennas festivālā ir jāietur viena metra distance un jāvalkā sejas maska, kuru drīkst noņemt, apsēžoties savā vietā. No publikas netiek prasīts ne vakcinācijas sertifikāts, ne negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Ieeja paradīzes dārzā tiek nodrošināta visiem.
P. S. No 1. septembra līdz 13. oktobrim Ravennas festivāls piedāvās rudens sezonas programmu.
Informācija: ravennafestival.org
Festivāla notikumi tiešsaistē: ravennafestival.live
Interviju ar Ravennas festivāla māksliniecisko vadītāju Andželo Nikastro lasiet šeit.