Vudija Allena filmas Nesaprātīgs cilvēks/Irrational Man pirmizrāde notika maijā Kannu kinofestivāla ārpuskonkursa programmā. Vecais labais Vudijs ir sava veida mūžīgajā ārpuskonkursa programmā – te es nedomāju kārtējo festivālu (kaut viņš sen zemāk par Kannām nenolaižas), bet gan viņa vietu mūsu sirdīs. Skan pompozi bez gala, tomēr tik stabilu skatītāju cieņu, mīlestību un uzmanību pret ikvienu savu filmu saņem vien izredzētie – tikai daži pat režijas dižklasiķu vidū. Vudijs Allens ir īpašs, 1. decembrī viņš svinēs 80 gadu jubileju, taču šis solīdais skaitlis nebūt nav mazinājis mākslinieka aktivitāti un ražību.
Atpakaļ mājās – Amerikā
Pēdējos padsmit gadus viņš filmē intensīvāk nekā jebkad (milzu daiļrades pauzes V. Allenam nekad nav bijušas raksturīgas). Pēdējā desmitgade kādreiz tik rafinētā Ņujorkas apdziedātāja daiļradē pamatā iezīmējas ar interesi par Eiropas kultūru un prasmīgu Eiropas fondu un līdzekļu apguvi, kaut pamatu pamatā V. Allena filmas vienmēr ir bijušas cieši saistītas ar Ņujorkas kultūrtelpu. Pēc viņa elegantajiem kultūrceļojumiem uz Spāniju (Vikija, Kristīna, Barselona, 2008), Romu (No Romas ar mīlestību, 2012), Londonu (Uzvaras punkts, 2005, u. c.) un Parīzi (Pusnakts Parīzē, 2011) viņš ir atpakaļ Amerikā. Tur tapis vēl viens vēlīnais V. Allena šedevrs – Keitas Blānšetas kronētais Jasmīnas stāsts (2013).
Jāpiebilst, ka pēc savas garīgās piederības Vudijs Allens allaž ir bijis tuvs Eiropas kultūras telpai un autorkino tradīcijai, kas postulē autoru un viņa rokrakstu kā primāro. Turklāt ģeogrāfiskās konsekvences (Eiropa kā filmu sižetu darbības vieta) Vudija Allena darbos vienmēr bijušas nosacītas – lai kur viņš filmētu, taps alleniska filma – režisora īpašā, oriģinālā režijas rokraksta iezīmēts darbs – ar paradoksālu humoru, traģikomisku absurdu, inteliģenci, sarežģītiem, jancīgiem varoņiem.
Kur dižgara filmu pasaulē ierindojas viņa jaunākais darbs Nesaprātīgs cilvēks?
Dzīves asumiņa vārdā
Filmas galvenais varonis Eibs ir liegas depresijas mākts universitātes pasniedzējs, filosofijas profesors. Viņu atveido Vākīns Fīnikss, kurš ar Vudiju Allenu strādā pirmo reizi. Profesoru pārņēmusi rutīna, kas mudina viņu izrotāt dzīvi ar jauniem izaicinājumiem. Līdzās tik triviālām iespējām kā flirts ar dedzīgo studenti teicamnieci Džilu (Emma Stouna) un garlaikota atsaukšanās tikpat dedzīgās kolēģes Ritas (Pārkere Pouzija) vilinājumiem profesoram dzīvē nepieciešamas daudz asākas izjūtas.
Nejauši noklausīta saruna ēstuvē, kurā blakussēdētāji apspriež kāda ierēdņa nodarījumus dzīves sērdieņiem, kļūst par impulsu profesora turpmākajām iracionālajām darbībām. Kaut, jāsaka, viņš darbojas teju nevainojami, lai īstenotu "ideālu slepkavību" – nogalinātu nekad neredzēto ļaundari, par kuru vienīgo reizi izdzirdējis sarunā pie blakus galdiņa. Kamdēļ? Jā, augstākās taisnības, kaut būtībā – dzīves asumiņa un nebijušu emociju, vārdā.
Vudijs Allens stāstu par nesaprātīgo profesoru risina nesteidzīgi, it kā nemitīgi aizkadrā valdot smieklu lēkmi. Vākīns Fīnikss un Emma Stouna lieliski iekļaujas filmas stilistikā: varoņi rīkojas gan absurdi, gan iepriekšparedzami. Šis ir filmas paradokss, kurā vienlaikus viss ir paredzams trīs soļus uz priekšu, tajā pašā laikā ir aizraujoši skatīties, kā varoņi nokļūst līdz lēmumiem un rīcībai, ko skatītājs sen jau ir sapratis. Šķiet, neorganiskāk filmas telpā jūtas amerikāņu neatkarīgā kino ikona – aktrise Pārkere Pouzija, kura tēlo profesora kolēģi un izmisīgi cenšas viņu savaldzināt.
Režisors izmanto arī detektīva akcentus: abas profesora sievietes – studente un kolēģe – pārtop par kaitinošām "mis mārplām", aktīvi pļāpā un interesējas par notikušo noziegumu un iespējamo vainīgo.
Konceptualizēta slepkavība
Visbiežāk Nesaprātīgu cilvēku salīdzina ar Vudija Allena pirms desmit gadiem tapušo lielisko Uzvaras punktu/Match Point (ar Skārletu Johansoni un Džonatanu Rīsu Meiersu). Tas, ja atminaties, bija meistara britu projekts, filma, kurā varonis – godkārīgs jauneklis – veica ideālo slepkavību, lai nezaudētu savu ieejas biļeti britu augstākajā sabiedrībā.
Nesaprātīgā cilvēkā Vudijs Allens atkal ir nodarbināts ar Dostojevska Nozieguma un soda cienīgu jautājumu – par pārcilvēka tiesībām nesodīti iznīcināt līdzcilvēkus. Šoreiz eksperimentu motivē nevis cīņa par vietu sabiedrības hierarhijā, bet gan garlaicība un pusmūža krīze, ak jā, un vēl galvenā varoņa profesija – filosofs. Filmas varonis piesauc gan filosofijas, gan literatūras klasiķus, kuru teorijas padara šādu rīcību – konceptualizētu slepkavību – par leģitīmu. Vudijs Allens nav pirmais, kurš testē šīs idejas kino – 1948. gadā Alfreds Hičkoks uzņēma filmu Virve/Rope, kuras varoņi – divi studenti – pārbaudīja pārcilvēka teoriju, nogalinot savu studiju biedru.
Vudijam Allenam ir motivācija sava iracionālā vīra/nesaprātīgā cilvēka darbībām, jo, režisora vārdiem runājot, "būtībā cilvēka dzīves lielākais izaicinājums un jēga ir nemitīgi cīnīties ar dzīves bezjēdzību". Lūk, arī ekstravagants, absurds Vudija Allena piedāvājums šīs problēmas risinājumam, izmantojot Dostojevska inspirētas idejas.
Kaut arī Vudija Allena universā – viņa līdz šim uzņemto pussimt filmu vidū – Nesaprātīgs cilvēks visdrīzāk papildinās "marginālo darbu" sektoru, atļaujiet man pārfrāzēt Valentīnu Freimani: izcila režisora slikta filma ir labāka par labu viduvēja režisora darbu.
Starp citu, pēc nedēļas Rīgā risināsies arī ambīcijās un filmu programmas krāšņuma ziņā krietni saplakusī Baltijas pērle, kura arīdzan piedāvā iespēju laikus nosvinēt Vudija Allena 80. dzimšanas dienu – ar viņa maz izrādīto paskvilu par Holivudu un amerikāņu kinoindustriju – filmu Holivudas gals/Hollywood Ending (2002). Tajā režisors redzams arī aktiera ampluā – viņš spēlē vājredzīgu kinorežisoru, kurš turpina strādāt. Kopš filmas tapšanas tās aktualitāte nebūt nav mazinājusies.
Nesaprātīgs cilvēks/Irrational Man ****
Drāma. ASV. 2015. Režisors Vudijs Allens
Lomās Vākīns Fīnikss, Emma Stouna, Pārkere Pouzija