Noslēpumaina un nepieejama grupa – tieši šādiem vārdiem raksturojami The xx mūziķi. Vismaz pašreiz tādi viņi ir daudz lielākā mērā nekā viena otra mūsdienu apvienība, kas tikusi nobārstīta līdzīgiem komplimentiem vēl tad, kad noslēpumainības plīvurs sen kritis un samīdīts primitīvu ārišķību dubļos. The xx koncerts, baudīts mirklī, kad nakts uzvarējusi dienu, ir rituāls, kuram ļaujoties, klausītājs nonāk kā transā un atjēdzas tikai tad, kad fiziskais ķermenis liedz lidot viņiem pretī un nodevīgi velk pie zemes. Tas nav klusums jeb miers pirms, bet pēc vētras – viss ir beidzies, un nav svarīgi, vai kaut kas jauns nāks vietā, – ir labi šeit un pašlaik. Muzikālā narkotika? Varbūt, un kāpēc ne, ja pat atkarība no tās nav tik postoša kā vairākas citas, – grupai The xx ir iznākuši tikai divi albumi, un tos var lietot neskaitāmas, nevis tikai vienu reizi.
Aptuveni šādas bija izjūtas un pārdomas pirms trim gadiem, kad klausījos The xx koncertu festivālā Pukkelpop Beļģijā, un šogad, kad nekas būtisks attieksmē pret viņiem nav mainījies, būs iespējams ko tādu atkārtoti sajust tepat mājās – festivāla Positivus noslēgumā Salacgrīvā. To noteikti nedrīkst laist garām! Ja nav citas motivācijas, dariet to kaut vai tāpēc vien, ka šos angļu māksliniekus, tāpat kā nesen Rīgā pabijušo Lanu del Reju, savas jaunākās filmas Lielais Getsbijs skaņu celiņam ir izvēlējies Bezs Lurmens.
Ulda Rudaka rakstu par šī gada Positivus festivāla galvenajiem māksliniekiem The xx lasi 18. jūlija KDi!