"Ļoti patīkami bija dzirdēt, ka prezidents uzsvēra šī procesa humanitāro un ētisko dimensiju. Nacionālā bibliotēka turpinās attīstīt savu digitālo praksi, lai varētu veicināt gan zinātnieku un pētnieku darba attīstību, gan dot savu artavu dažādiem sociālajiem procesiem," nelielā preses konferencē notikušās sarunas būtību atklāja LNB direktors.
Jārespektē sēļu identitāte
Andris Vilks aicināja Valsts prezidentu Egilu Levitu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades un Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekta Gunāra Birkerta simtgades notikumu patronu. Baznīcas rokasgrāmata, kas iespiesta 1615. gadā, ir pirmā saglabājusies iespiestā grāmata latviešu valodā. 360 lappusēs tā apvieno evaņģēlijus, psalmus, garīgās dziesmas, 100 attēlus un ilustrācijas. "Tas ir būtisks mūsu kultūras, valodas, rakstītā vārda pagrieziens. Centīsimies 2025. gadu iezīmēt kā rakstītā vārda pagātnei un nākotnei," sacīja Andris Vilks. "Jūtos pagodināts atbalstīt šo procesu, jo atkal iezīmējam svarīgu punktu mūsu nācijas vēsturē. Pirms 500 gadiem sāka iznākt iespiestas grāmatas, kas mainīja tehnoloģiju, bet līdz ar to arī latviešiem kultūras un ideju pieejamību. Tas ir ļoti svarīgs pagrieziens mūsu nācijas vēsturē. Šodien mums atkal ir jauns pagrieziens, tāpēc man tas šķita ļoti interesanti – paldies par šo piedāvājumu," patrona godu pieņēma prezidents.
Prezidents iespaidus izstādēs ar akcentu uz vēsturi saistīja kopā ar aktuālajiem administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. "Saskaņā ar Saeimas vairākumu drīz iesniegšu likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm, kas iezīmēs vēsturisko priekšstatu attiecīgās identitātes un kultūras kartē," atklāja Egils Levits. "Kāpēc ir svarīgs šāds likums? Tādēļ, ka mūsu latvietība nav plakana un nav vienveidīga, tā ir daudzveidīga, daudzdimensionāla. Tas attiecas arī uz ģeogrāfisko elementu. Šis jautājums nav tīri topogrāfisks – kādas tur ir pļavas un kādi koki aug. Tas attiecas uz cilvēku sasaisti ar šo teritoriju. Mums ir vēsturiskās zemes: Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale, Sēlija. Īpaši uzsveru Sēliju, jo Sēlija vienīgā no šīm piecām zemēm nav minēta Satversmē. Ir minētas tās zemes, kur vēsturiski bija administratīvi valstiskas vienības – Kurzemes un Zemgales hercogiste. Sēlija šajā oficiālajā nosaukumā neparādījās. Bet Sēlija mums kā latviešiem ir svarīga, jo tā ir ar savām kultūrvēsturiskām un arī valodas īpatnībām un unikalitāti. Sēļi ir vieni no latviešu nācijas veidotājiem – pirmlatvieši. Mums ir jāciena un jārespektē arī sēļu un Sēlijas identitāte." Kontekstā ar vēsturisko zemju likumu prezidenta pirmais apmeklējums būs tieši uz Sēliju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 13. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!