Septiņus gadus pēc neveiksmīgām dzemdībām, kas beidzās ar jaundzimušā nāvi, diviem Jūrmalas slimnīcas ārstiem Sergejam Gamzajanam un Valdim Mozgiram tiesa pagājušajā nedēļā piesprieda cietumsodu. Abu mediķu sniegtā palīdzība bija nekvalitatīva, un tiesa viņus atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā: Gamzajanam piemēroja brīvības atņemšana uz gadu un trim mēnešiem, Mozgiram — uz pusotru gadu. Tiesas spriedumu ārsti vēl var pārsūdzēt. Tomēr reāla cietumsoda piespriešana par nekvalitatīvu ārstēšanu Latvijā ir reta un liek uzdot jautājumus par medicīnas kvalitāti mūsu valstī. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis mierina, ka šis gadījums neatspoguļo visu Latvijas medicīnu un kolēģu rīcība neesot bijusi apzināti ļaunprātīga. Viņu galvenā kļūda bija nepietiekama komunikācija ar pacientu, kas esot visā nozarē izplatīta kaite.
Fragments no intervijas:
Cik daudz jūs zināt par gadījumu, pēc kura šiem diviem ārstiem piesprieda cietumsodu?
Tas notika pirms septiņiem gadiem. Šī mamma gribēja dzemdēt tieši Jūrmalas slimnīcā. Viņa bija noslēgusi līgumu ar vecmāti, bet konkrētajā dienā, kad sieviete dzemdēja, vecmāte nevarēja būt klāt, tādēļ dzemdības pieņēma šie divi ārsti. Galvenā problēma ir bijusi komunikācija starp abiem kolēģiem. Pirmajam ārstam šķitis, ka viss ir normāli un ka sieviete varēs dzemdēt pati. No rīta viņš pacienti nodevis nākamajam kolēģim. Kamēr viņš visu pārņēma, pagājusi vēl kāda pusotra stunda. Otrs ārsts, kuram ir laba slava kā operējošam ķirurgam, veica ķeizargriezienu. Bet, kā konstatēja ekspertīzē, darbība bija novēlota un mediķi bija pārlieku pašpārliecināti. Parasti Latvijā un Eiropā problēma ir pretēja — ir tendence taisīt ķeizargriezienus uz nebēdu. Jebkurā gadījumā šie divi ārsti nav slepkavas. Varbūt tur bija pārāk liela pašpārliecinātība, viņiem ir bijis ļoti daudz dzemdību. Palasīju arī par abiem atsauksmes internetā — 80 procenti ir ļoti labas atsauksmes un 20 procenti ir vairāk vai mazāk agresīvas. Tas nozīmē, ka komunikācijas problēmas ar mammām viņiem abiem ir bijušas jau iepriekš un ir arī tagad. Interneta komentāri jau nāk arī par vēlākiem posmiem. Galvenokārt es, protams, balstos uz informāciju, ko man ir devusi Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un kolēģes, kas veica ekspertīzi. Viņas arī saka, ka viss nav bijis pilnīgi gludi.
Tātad viņas atzīst, ka ir bijusi ārstu nolaidība?
Diemžēl medicīnā neveiksmes un kļūdas būs vienmēr. Arī es vienmēr ļoti labi atceros tos pacientus, kas man ir aizgājuši un ar kuriem es varēju rīkoties labāk. Esmu reanimācijas un anestēzijas ārsts, ļoti labi saprotu, ko nozīmē sevi analizēt pēc pacienta aiziešanas. Tu saproti, ka kaut ko esi izdarījis nepareizi un varēji darīt tā vai citādi. Arī šajā gadījumā jautājums ir par to, kāpēc lēmums par ķeizargriezienu netika pieņemts agrāk. Māte bija vesela, bija laba dzemdību darbība. Kolēģi vienkārši nepievērsa visam pietiekamu uzmanību. Arī tiem, kas pieņem tūkstošiem dzemdību, dažreiz pienāk melnā stunda.
Vai piespriestais sods šajā gadījumā jums šķiet atbilstošs?
Tas ir nesamērojami. Šajā situācijā būtiski bija tas, ka cietušo pusē bija advokāts Ronalds Rožkalns. Pirmkārt, viņam ir medicīniskā izglītība. Otrkārt, viņš ir knīpstanga. Es Ronaldu pazīstu un arī prasu viņam konsultācijas. Viņš ir cilvēks, kas nāk konsultēt Ārstu biedrību par dažādiem medicīnas un juridiskajiem jautājumiem. Savukārt otrā pusē puiši uzskatīja, ka viņiem vispār nav problēmas un viņi iztika ar valsts advokātu. Rolands ir viens no jaudīgākajiem zinātājiem ārstu un pacientu attiecībās. Tātad no vienas puses strādāja superprofesionālis, bet no otras puses abi ārsti uzskatīja, viņiem ir pilnīga taisnība un ka viņi neko nav pārkāpuši. Viņi bija mazliet pašpārliecināti. Dakteri, kas bija gājuši kā liecinieki, teica, ka viņu attieksme pret tiesu arī varēja būt citāda. Viņi varēja saprast, ka nav tā, ka viņi ir pilnīgi balti un pūkaini.
Ja šo sodu uzskatāt par nesamērojamu, kas būtu adekvāts sods?
Apstrīdēt šo ārstu profesionalitāti, pierādīt, ka ir nepieciešams papildināt zināšanas. Tam ir paredzēta arodtiesa, kurai daudzi ir gājuši cauri. Avīzes par to neraksta, tā ir iekšējā spēle. Iespējams, būtu jāveic resertifikācija, kas nozīmētu jauna sertifikācijas eksāmena kārtošanu. Tas ir visā pasaulē pieņemts standarts. Mēs pasakām: kolēģi, jūs esat kļūdījušies, būtu nepieciešams jūsu zināšanas vērtēt un papildināt noteiktās jomās. Reizēm inspekcija soda arī administratīvi, bet kriminālsodāmības iemesla šeit nav.
Tomēr otrā pusē ir pacients, kurš zaudēja dzīvību.
Jā, bet no tāda viedokļa mēs visi nomirsim. Latvijā nomirst vairāk cilvēku nekā piedzimst. Un, ja katra pacienta nāve mums prasa ārsta cietumsodu, tādā gadījumā mēs beidzam šo pasākumu, ko sauc par medicīnu.
Visu interviju ar Pēteri Apini lasiet 20. – 26. februāra žurnālā Sestdiena!
Svilpe
vienkarshi ir ta
QW