Gandrīz pabeigta arī nākamā — par kolhozu laikiem Latvijā, un būšot vēl viena — par saimniekošanu, jau pārprofilējoties kapitālismā. Rakstnieks uzskata, ka ir jāstāsta, kā un ko latvieši darīja gan Ulmaņlaikos, gan padomju laikā, lai «turētos vagā» un lai nācija būtu spēcīga un tautsaimnieciski pārtikusi. «Ja jau padomju gadi bija tikai bezjēdzības laiks, kur tad radās tā inteliģentā un varošā nācija, kas spēja Atmodas laikā saliedēties un noturēties?» viņš vaicā. Jākooperējas arī tagad, taču mums liekas: ja saiesim kopā, viens otru apšmauksim. Tomēr Hānbergs ir optimists un tic Latvijas zemei, kura ar savu vērtību neļaus aizlaist to atmatā. «Arī to, kas pārpurvojusies, aizaugusi krūmiem — to visu dabūt nost ar pašreizējām tehnoloģijām ir špicka! Piekrītu Imantam Ziedonim, kurš par padomju laikā neapgūtajiem miljons hektāriem zemes teica: lai tā zeme stāv, tā ir deponēta! Nav sagandēta ar ķīmiju. Laika gaitā latvietis nostiprināsies un arī zemi atpirks. Visi no laukiem esam nākuši, un no laukiem nāk arī mūsu ētika. Zemnieka inteliģentums neizpaužas tikai kulturālās izpausmēs tradicionālā izpratnē, kordziedāšanā un teātra spēlēšanā, zemnieka inteliģentums ir — kā velēna piegulst pie velēnas, kā ir pakaisīts lopiņam,» Hānbergs pauž intervijā žurnālam Sestdiena, kā arī atminas savu bērnību, stāsta, kā klājas viņa dibinātajam Omulības klubiņam, un apliecina, ka ar humora izjūtu joprojām viss kārtībā.
Fragments no intervijas:
Jā, galvenokārt ganīju aitas un darīju to ar prieku. Vienmēr esmu tiecies pie lopiņiem, aitu aizgaldā jutos ļoti labi. Auns, kurš visus badīja, mani saudzēja. Tas bija īsts sugas teķis, ko deva arī kaimiņiem aplecināt aitas. Kad viņu aizdeva krusttēvam Jāņonkulim un tas siena laikā nesa pļāvējiem uz lauku ēdienu, auns pielavījās no aizmugures un — bladāc! Krusttēvs ar visu paplāti bija augšpēdus. Bet mani tas auns vienmēr gaidīja, kad uzkāpšu mugurā, un tad ar visu aitu baru devāmies uz ganībām. Kāpēc es biju izpelnījies no viņa tādu ieredzētību?
Varbūt ar savu slaveno mieru un līdzsvarotību?
Ar jūsu popularitāti laukos grūti iedomāties, ka politiķi, piemēram, no Zemnieku savienības nebūtu uzrunājuši.
eredzat savu vietu politikā?
Bija laiks, kad mūs ar Andri Jakubānu pat piecas partijas aicināja. Velnu dzenot, Jakubāns teica, ka Hānbergu pārdosim par tik un tik miljoniem, Partijas N vadītājs piedāvāja tikai pusmiljonu, vairāk nevarot, uz ko Jakubāns atbildēja, ka tik lēti gan nepārdosim. Nevienā partijā neesmu, lai gan varētu teikt, ka jūsu pieminētajai ZZS esmu draugs un atbalstītājs. Vienmēr esmu sacījis, ka zinu, ko vajadzētu, bet nezinu, kā to izdarīt. Un, ja nezini, kā, tad nedrīkst iet politikā.
Lasiet Sestdienā!