Kurš gan nepazīst Alvi Hermani? Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju, aktieri un režisoru, jā, vienīgo teātra režisoru Latvijā, kam ir starptautiska karjera un atpazīstamība Eiropā, provokatīvu viedokļu līderi vietējā sabiedrībā jeb cilvēku, kura spriedumos un vērtējumos ieklausās daudzi, pat ja nepiekrīt. Jaunākajā Sestdienā intervijā Normundam Naumanim Hermanis stāsta... par stāstu stāstīšanu, par Putinu un neziņu, ko iestudēt Krievijā, par savu darba grafiku Eiropas teātros un nežēlīgo konkurenci tajos.
Fragments no intervijas:
Vai tev kā profesionālim ir svarīgs Latvijas teātra līmenis, tavu kolēģu darbs?
A kādas tad latviešu teātrim ir problēmas?
Amata problēmas, talantu un līderu problēmas, šaurā skatījuma problēmas, vēlēšanās izdejot starp izklaidi, kas nes peļņu, un augstu mākslu…
Bet tā jau visā pasaulē ir un vienmēr ir bijis. Jaunajā Rīgas teātrī ir savi skatītāji, mēs viens otram sapasam, saderam.
Bet Dailes teātra vadītājs Džilindžers jau otro reizi intervijās uzsver — mums, Dailei, šogad ir divdesmit sešas nominācijas Spēlmaņu nakts balvai Skatuves nagla, bet Jaunajam Rīgas teātrim un Valmierai, redz, tikai sešas.
(Nopūšas.) Ko lai es tur piebilstu? Nu, fine. Mēs esam piecreiz sliktāki (smejas). Zini, man pasaules uzlabošanai un muļķu izglītošanai nepietiek laika un enerģijas, tādēļ es turpināšu darīt to, ko uzskatu par mākslas vērtu.
Ko tu ieteiktu jaunam režisoram, ja tas sapņotu šturmēt teātra laukus?
Lai piesaistītu sev uzmanību, ir jākļūst vai nu par skandālistu, vai brutālu komercrežisoru. Konkurence visā Eiropā teātrī ir milzīga, un šajā ziņā, protams, manai paaudzei vienkārši paveicās.
Bet vai var teikt, ka tagad tev, Eiropā zināmam režisoram, strādā tavs vārds?
Nē, tikai ar vārdu izbraukt, lai cik slavens tas Eiropā būtu, var gadus piecus, ne vairāk. Jo tas līmenis, kurā esmu iestūrējis, tomēr ir baigā gaļas mašīna.
Kā tu ar konkurences stresu tiec galā?
Visu interviju ar Alvi Hermani lasi jaunākajā Sestdienā!