Ilggadējā Dziesmu un deju svētku virsdiriģenta, svētku goda virsdiriģenta un daudzu diriģentu pedagoga Jāņa Zirņa mūžs bija dziesmu un sirds siltuma apvīts. Arī šo ceturtdien, 7. decembrī, aizvadot savu Lielo Maestro pēdējā gaitā, viņa vadītie kori – Rīgas Latviešu biedrības sieviešu koris Ausma, koris Ogre, Dobeles koris Sidrabe un koris Auce – vienkārši nespētu nedziedāt.
"Visi atcerēsimies mūsu Maestro ar vieglu smaidu, labsirdību un "savējā" sajūtu," atvadoties raksta koris Ogre, kuru Jānis Zirnis vadījis teju pusgadsimtu. Bet vēl svarīgāk par laika nogriežņiem ir tas, ka viņš bija īsts, patiess cilvēks un mūziķis, kurš "dzīvoja un diriģēja ar sirdi". Vēl aizvadītās vasaras Dziesmu un deju svētkos kopkora dziedātāji gatavojās sekot goda virsdiriģenta Jāņa Zirņa žestam, taču, viņa veselībai pasliktinoties, diemžēl tas vairs nebija iespējams. Nu savu īpašo dziesmu, Emiļa Melngaiļa Jāņuvakaru, un citas viņš diriģēs jau citā saulē. Tajā arī uzspēlēs saksofonu, ko viņš savulaik spēlēja Latvijas Radio un televīzijas Vieglās mūzikas orķestrī un koru notikumos.
Jāņa Zirņa pietrūks viņa ģimenei, īpaši dzīvesbiedrei un mazbērniem, par kuriem viņš arvien ļoti gādājis. Jūra Vecāķos vairs nesagaidīs savu vēlīno peldētāju. Taču pavasaros, aukstumam un tumsai atkāpjoties, Dobeles ceriņu dārzā un varbūt arī citviet krāšņi uzziedēs tumši violetais ceriņš vārdā Maestro Jānis Zirnis. Šādu ceriņu šķirni selekcionāre Sarmīte Strautiņa izveidoja Jāņa Zirņa 75. jubilejā – pēc ilggadējās kora Sidrabe prezidentes un Dārzkopības institūta pētnieces Edītes Kaufmanes iniciatīvas. "Zelta grauds Latvijas kora mūzikā," lasāms šī ceriņa aprakstā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8.-14. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!