Labdarība ir nedziedināma kaite, – smaida biedrības Palīdzēsim viens otram dibinātājs Edijs Daiga. Viņš, uzaugot nabadzīgā ģimenē, iemācījies no sirds just līdzi katram, kam grūti, un gatavs sniegt palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem, tomēr apzinās, ka izglābt visus nav iespējams. Turklāt ne visi arī ir gatavi pielikt pūles, lai nebūtu jālūdz žēlastības dāvanas. Ir cilvēki, kas, nonākuši šķietamā bezizejā, ir gatavi spert soli uz priekšu, lai pamazām tiktu no tās ārā, taču ir arī tādi, kas tur iekārtojušies uz palikšanu.
No organizācijas biedru puses vairākkārt dzirdams, ka Edijs būtu pelnījis Latvijas lepnuma godu, taču viņš pats ar paveikto nedižojas un palīdzēt citiem uzskata par savu pienākumu.
Problēmas risina minūtēs
"Pirms pāris gadiem dzirdēju, ka kādai ģimenei nepieciešama palīdzība. Toreiz palīdzēju, tad pie manis atkal vērsās citi cilvēki, un sapratu, ka viens netikšu galā. Atvēru Facebook grupu Palīdzēsim viens otram, kur cilvēki var lūgt pēc palīdzības, pastāstīt par kādu, kam tā nepieciešama, savukārt citi savu iespēju robežās palīdzēt," par biedrības pirmsākumiem stāsta Edijs. Patlaban minētajai Facebook grupai ir jau teju 17 tūkstoši dalībnieku, un šā gada sākumā Palīdzēsim viens otram kļuva arī par oficiālu biedrību.
"Daudziem cilvēkiem Latvijā iet grūti. Kamēr nebiju šeit iesaistījusies, man šķita, ka viss ir kārtībā, visi dzīvo labi. Komunicēju savā draugu, paziņu, kolēģu lokā, un tur visiem ir labi," stāsta biedrības brīvprātīgā juriste Inga Damskalne. Redzētie skati, dodoties pie grūtībās nonākušajām ģimenēm, gan atverot acis. Nereti, kad aizvesta pārtika, bērni to gluži vai raujot ārā no rokām, jo jau vairākas dienas nav ēduši. Cilvēki reģionos un arī Rīgā dzīvo bez elektrības, ūdens un ēdiena.
Katra situācija gan esot jāvērtē individuāli, un, neskatoties uz to, kādu iemeslu dēļ ģimene palikusi bez ēdiena, palīdzība nepieciešama uzreiz – apstākļus var šķetināt pēc tam, galvenais neļaut cilvēkam nomirt badā. Ir teiciens, ka labāk dot makšķeri, ne zivi, taču Inga uzskata, ka tas ne vienmēr ir patiesi: "Kādu makšķeri tu vari iedot cilvēkam, kurš vairākas dienas nav ēdis? Tai brīdī svarīgākais ir viņu pabarot." Tāpēc biedrība pēc iespējas ātrāk cenšas nogādāt pārtikas pakas cilvēkiem.
Nereti Facebook grupā, piemēram, redzami tādi teksti: "Palīgā sauciens – ģimenei nepieciešams ēdiens, ir arī zīdainis , vajadzīgs speciālais maisījums." Parasti pie teksta minēta arī Latvijas vieta, kurā atrodas nelaimē nonākušie cilvēki. Grupas biedri uzreiz steidz komentāros rakstīt, kurš un kā var palīdzēt. Apskatot aktivitāti, redzams, ka problēmas tiek atrisinātas vien pāris minūšu laikā. Agrāk, kad cilvēku grupā bijis mazāk, tas prasījis vairāk laika, bet nu, kad biedru skaits mērāms tūkstošos, viss notiek veikli.
Protams, kur bezmaksas palīdzība, tur uzrodas arī sava labuma meklētāji. Taču tādu, kas cenšas biedrību izmantot, esot maz, un visbiežāk tomēr jau drīz top skaidrs, ka lūdzējam palīdzība īsti nemaz nav vajadzīga. "Mēs nepērkam datorus, laptopus, īpašas lelles, virtuves iekārtas, pļāvējus un sazin ko vēl. Labdarība nav domāta tam, lai dzīvi padarītu komfortablāku. Labdarība ir domāta, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās. Ja mēs atsakām palīdzību, tam noteikti ir iemesls," uzsver Edijs. Turklāt ar tiem, kam sniegta palīdzība, biedrība slēdz vienošanos, kurā norunā, ka personai atdotās mantas netiks pārdotas tālāk. Līdz šim tas arī veiksmīgi darbojies.
Palīdz dažādos veidos
Palīdzēsim viens otram darbības lauks ir ļoti plašs. "Palīdzam grūtībās nonākušajiem cilvēkiem ar pārtiku, apģērbu, sadzīves priekšmetiem, mēbelēm, kas nonāk mūsu organizācijā ar ziedotāju palīdzību. Palīdzam nelaimē nonākušajiem, cilvēkiem, kas atrodas uz ielas un bez iztikas līdzekļiem, nezina, kur vērsties, kur saņemt palīdzību, ja zaudē darbu. Sniedzam juridiskās konsultācijas. Nevar visu pat izstāstīt, ļoti dažādi tie palīdzības veidi," atklāj Edijs. Piemēram, nesen sniegta palīdzība kādam pārim, kas nonāca uz ielas, būdami Amsterdamā. Pāris bija mutiski vienojies ar kādiem cilvēkiem, ka tie sagaidīs Amsterdamā un iekārtos darbā. Pēdējie līdzekļi iztērēti biļetēm, taču, nonākot galapunktā, no sagaidītājiem nebijis ne vēsts. Pāris arīdzan neprot angļu valodu, kas situāciju padarījis vēl sarežģītāku. Kad informācija par viņiem sasniedza Ediju, viņš Facebook grupā ierakstīja ziņu: "Sveiki, vai ir kāds latvietis no Amsterdamas? Ļoti nepieciešama palīdzība diviem latviešiem, kas pašreiz ir uz ielas.» «Mūsu organizācija jau mājās dabūjusi vairākus latviešus, kuri ir bijuši absurdās situācijās. Diemžēl lētticībai ir augsta samaksa. Bet ceru, ka katra reize liek mums visiem mācīties. Šobrīd meklējam naktsmītnes, kur viņiem palikt, lai rīt varētu sazināties ar Latvijas vēstniecību Amsterdamā," viņš stāsta. Drīz pēc tam arī atradusies kāda sieviete, kas pārim aizbraukusi pakaļ un devusi siltas naktsmājas, turklāt pēc tam šiem cilvēkiem palīdzējusi arī atrast darbu.
Laika gaitā izveidojušies pat vairāki pastāvīgi projekti. Piemēram, ir kāda konditore, kas bez atlīdzības cep kūkas tiem, kas tās nevar atļauties. Proti, katrs vēlas iepriecinājumu dzimšanas dienā, taču ne visi var to atļauties, tāpēc Palīdzēsim viens otram nāk talkā un svētkos piegādā saldo pārsteigumu. Šobrīd tā iepriecināti jau vairāk nekā 70 jubilāri.
Tāpat patlaban tiek vākta informācija par bērniem, kuriem nepieciešams palīdzēt "sakrāmēt" skolas somu nākamajam mācību gadam. "Šā projekta ietvaros palīdzam ģimenēm, kurām nav naudas, lai nopirktu visu nepieciešamo skolas solam. Mums atsūta informāciju par vecumu, klasi un nelielu aprakstiņu par bērnu, piemēram, viņa mīļāko krāsu. Un tad ir cilvēki, kas ir gatavi nopirkt viņam somu un piepildīt to ar nepieciešamo saturu," paskaidro Edijs un piebilst, ka pērn šādi skolai sagatavoti 116 bērni. Inga vēl atzīst, ka īpašas problēmas sagādā sporta tērpu trūkums: "Ir bērni, kas kautrējas iet uz sportu, jo nav forša sporta tērpa, izlaiž stundas, un rodas nepatika pret sportu kopumā. Gribam, lai bērniem nebūtu jākautrējas un viņi varētu iet uz skolu ar prieku."
Visu rakstu par labdariem lasiet 30.jūnija žurnālā SestDiena!
Skaidrīte
Andis
ziemeļnieks