Man ikdienā palīdz tas, ka es pats pēc rakstura esmu, šķiet, diezgan nosvērts. Man blakus ir ģimene, kas palīdz sakārtot lietas ārpus basketbola, tāpēc par to īpaši neuztraucos un koncentrējos savam darbiņam, – vienu no panākumu atslēgām ceļā uz basketbola augstākajām virsotnēm atklāj Latvijas groza bumbas spīdeklis Kristaps Porziņģis. "Viņam ir pareizā nervu sistēma. Mums ar Mārtiņu tādas nav. Mēs bišķiņ vairāk uztraucamies par lietām," Kristapam piekrīt vecākais brālis Jānis Porziņģis. "Tas ir baigais Kristapa pluss, tāpēc arī mums ir vienkāršāk. Viņš par sīkumiem neuztraucas. Mēs uztraucamies viņa vietā," piebilst otrs brālis Mārtiņš Porziņģis. Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība šonedēļ Belgradā cīnās par olimpisko ceļazīmi, toties Porziņģu komandas trio jau mērojis ceļu uz Ameriku, kur gatavo Kristapu viņa otrajam uznācienam pasaules basketbola mekā – Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA). Izaicinājumu netrūks, jo viņa pārstāvētā Ņujorkas Knicks jau atkal būvē čempionu komandu, cenšoties izkārpīties no turnīra tabulas lejasgala, kurā pavadītas pēdējās sezonas. Tieši Kristapa sniegumā un potenciālā viņi redz vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem savu mērķu sasniegšanai.
Nometnē meklē sekotājus
Neilgajā dzimtenē pavadītajā laikā pēc spožās debijas sezonas NBA Porziņģis paguva gan atklāt paša dāvināto basketbola laukumu Liepājā un klātienē atbalstīt savas pilsētas futbola un basketbola komandu, gan paviesoties motokrosā. Taču par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem kļuva viņa un brāļu rīkotā jauno basketbolistu nometne, kurā viņš aicināja talantīgākos spēlētājus smelties pieredzi kopā ar vairākiem Ņujorkas Knicks un Spānijas kluba Sevilla spēlētājiem un treneriem. "Kad man bija piecpadsmit gadu, es zināju, ka gribu būt labs basketbolists un spēlēt NBA, bet īsti nezināju, kas jāizdara, lai sasniegtu šo mērķi. Par laimi, man bija labi padomdevēji – vecāki un brāļi, treneri un aģenti –, kuri palīdzēja atrast pareizo ceļu un nenomaldīties no tā. Esmu pārliecināts, ka mana pieredze noderēs arī tev," uzrunā izvēlētajiem jauniešiem teica Porziņģis.
Jau pēc nometnes noslēgumā aizvadītās paraugspēles ar NBA zvaigžņu dalību Kristaps SestDienai atklāja, ka tas viņam bijis vēl nepieredzēts izaicinājums, kas sniedzis lielu gandarījumu. "Man ļoti patika šīs dienas ar jauniešiem un ir liels prieks, ka pasākums iznāca tiešām pozitīvs. Šis bija pirmais gads, taču noteikti ne pēdējais. Mēģināsim šādas nometnes padarīt par ikgadēju pasākumu." Viņu pārsteidzis nometnes dalībnieku potenciāls: "Bija tiešām ļoti daudz talantīgu džekiņu. Ceru, ka šī nometne palīdzēs viņu karjeras attīstībā un izvēlēs. Tie ir jaunieši, kuriem ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību un darīt visu, lai viņiem būtu iespēja izsisties augstākajā līmenī."
Kristapam pašam četrpadsmit piecpadsmit gadu vecumā elks bija tepat, deguna galā. "Man paveicās, ka mans vecākais brālis Jānis bija profesionāls basketbolists. Es ikdienā redzēju, kā viņš trenējas un cik smagi strādā. Tā man bija baigā motivācija. Viņš bija mans elks basketbolā, nemaz nevajadzēja citus. Apzinos, ka tagad es pats ļoti daudziem jauniešiem esmu kļuvis par tādu personu, kāda man bija Jānis, tāpēc piedomāju, kā izturos, kā trenējos. Strādāju, lai būtu viņiem labs piemērs," SestDienai stāsta Kristaps.
Ģimenes atbalsts
Ģimene blakus talantīgajam basketbolistam ir ikdienā. Vecāki lielu daļu pagājušā gada nodzīvoja kopā ar trim brāļiem Ņujorkā, Jānis un Mārtiņš rūpējas par Kristapa karjeru un to, lai viņam būtu iespēja domāt tikai par basketbolu. Ne velti ģimenes atbalstu kā vienu no svarīgākajiem panākumu stūrakmeņiem Kristaps sarunās ar medijiem izceļ pie katras iespējas. "Nebūt nav tā, ka jau no pirmās dienas mums viss būtu gājis kā pa sviestu. Nav trūcis lielāku un mazāku kļūdu, taču pamazām saprotam, kā katrā situācijā rīkoties vislabāk. Kamēr Kristaps aug kā basketbolists, mēs augam kā viņa menedžeri," žurnālistiem atklāj vecākais no brāļiem Jānis, kurš jau vairākus gadus beidzis basketbolista karjeru un laukumā vairs neraujas. "Ilgojos jau pēc tā basketbola, taču, vienreiz pamēģinājis uzspēlēt ar tiem profesionāļiem, sapratu, kāds nabags esmu, tāpēc vairs neraujos. Tajās četrdesmit piecās minūtēs sapratu: varbūt ir laiks mest mieru. Kad spēlēju basketbolu, domāju, ka man ir labākais darbs pasaulē, bet tagad, rūpējoties par brāļa karjeru, atkal uzskatu, ka man ir labākais darbs pasaulē,» uzsver Jānis Porziņģis.
Vairāk basketbolu uzspēlējot vidējais brālis Mārtiņš, kuram iepriekš pamatnodarbošanās bija tālāka no šīs sporta spēles – viņš rūpējās par bāru, tostarp bija arī atzīts bārmenis. "Pat nevienā brīdī šajā laikā nav pietrūkusi darbošanās ar šeikeriem," ar smaidu par pagātnes pieredzi stāsta Mārtiņš Porziņģis, kurš uzsver, ka brāļiem tā ir izcila iespēja veidot Kristapa karjeru un būt par jaunākā brāļa atbalstu ikdienā. Papildus darba pienākumiem ir iespēja pagozēties arī ASV izklaides industrijas augstākajā slānī, jo starp Ņujorkas Knicks līdzjutējiem netrūkst sabiedrības krējuma ar leģendāro kinorežisoru Spaiku Lī, kurš ir kaismīgs komandas fans, priekšgalā.
Visu rakstu par Kristapa Porziņģa gatavošanos otrajai NBA sezonai lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!