Ļaujiet bērniem garlaikoties!

Ar laiku visiem bērnība sāk likties paradīze, bet patiesībā padomju bērnība bija drūma. Teiksim, vardarbība bērnu starpā bija ikdiena. Cik atceros, katra diena beidzās ar kādu piekautu. "Draudzība" latviešu un krievu starpā bija sevišķi intensīva šajā ziņā. Labi, protams, ja biji fiziski stipriākajā galā. "Drošība" reāli bija tas, ka neko nezināja. Bērni nepieskatītī mira pamatīgi, lielākoties negadījumos jaunceltnēs, peldvietās, taču arī saindējoties, saspridzinoties un tml. Intelektuālākam prātam grāmatas nekādas normālas nebija, vispār nebija nekāda intelektuāla barība pieejama. Reāli - nīki visu dienu... Ok, tiešām tas rezultējās piespiestā radošumā, tikai skatoties uz to kādi esam izauguši - šaubos, vai no tā bija kāda jēga.