Feisbuknaudai spozmi nesola

Blokķēžu versijas 2 un 3

Jau samērā drīz pēc Bitcoin un tās pirmajiem līdziniekiem sāka parādīties arī kriptonaudas ar vairāk vai mazāk atšķirīgām shēmām no klasiskās. Arī tajās darījumu fiksēšanai tiek izmantota blokķēdes tehnoloģija, taču virtuālo monētu emisija, balstoties uz kādu segumu – reālo naudu, vērtspapīriem, konkrētiem aktīviem utt. –, kā arī sistēmu darbības kontrole ir centralizēta. Šeit ir iespējamas dažādas variācijas, piemēram, kāda daļa virtuālo naudas vienību tiek emitēta centralizēti, bet kāda daļa – sarakta, tāpat vienas sistēmas ietvaros var pastāvēt vienlaicīgi gan centralizēta, gan izkliedēta darbības kontrole. Tomēr visas šīs kriptovalūtas šajā ziņā atšķiras no klasiskajām, tāpēc atsevišķi "klasisko vērtību" piekritēji pat atsakās saukt tās par kriptovalūtām.

Atsevišķi jāpiemin arī fakts, ka klasiskajās kriptonaudās pirmoreiz izmantotās blokķēdes tehnoloģijas (kurās darbības nodrošināšanai tiek izmantota izkliedēta datubāze jeb virsgrāmata, kā arī īpaši matemātiskie vienādojumi, dēvēti par kriptogrāfiskajām jaucējfunkcijām jeb jaucējalgoritmiem) iespējas šobrīd jau sniedzas krietni aiz kriptonaudu vajadzību robežām. Lielā mērā jau ir notikusi pāreja uz tā dēvēto Blokķēdi 2.0, kad šī tehnoloģija tiek izmantota arī dažādiem citiem darījumiem un īpašumtiesību apliecināšanai. Perspektīvā tiek gaidīta arī Blokķēde 3.0, kura tiks izmantota visplašākajam darbību spektram, ieskaitot dažādus pārvaldes un administratīvos mehānismus. Turklāt blokķēdes tehnoloģiju pavisam nopietni gatavojas izmantot arī bankas un citi finanšu institūti – lai samazinātu savas izmaksas un paātrinātu darījumu veikšanu.

Patlaban ar šādu risinājumu izstrādi neatkarīgi viena no otras nodarbojas uzreiz divas lielas starptautisko finanšu institūtu un tehnoloģiju kompāniju apvienības, kā arī virkne mazāku spēlētāju. Dažviet, gan pilotprojektu statusā, pirmie risinājumi jau tiek izmantoti banku darbības nodrošināšanai, un tiek gaidīts, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošana finanšu sektorā kļūs tikai vērienīgāka. Jāpiebilst gan, ka visi šie risinājumi, protams, ir centralizēti un nepubliski.


Daži vienlīdzīgāki

Arī Facebook gadījumā nav pat runas par klasisko kriptonaudas modeli. Kā liecina sociālā tīkla oficiālais paziņojums, ar klasiskajām kriptovalūtām Libra būs kopīga tikai blokķēdes tehnoloģijas izmantošana. Emitēta jaunā kriptovalūta tiks centralizēti, tāpat centralizēta būs arī norēķinu pārvalde. Attiecīgi "sarakt" Libra nebūs iespējams, tikai iegādāties vai nopelnīt.

Lai izvairītos no kriptonaudām raksturīgajām milzīgajām valūtas kursu svārstībām (šāds iemesls vismaz minēts oficiāli), tiks izveidots Libra rezerves fonds jeb segums, kas sastāvēs no vērtspapīriem un dažādām valūtām. Paredzēts, ka rezerves fonds pilnībā nosegs apgrozībā esošās virtuālās naudas vērtību.

Savukārt, kas attiecas uz Libra izstrādi, ar to nodarbosies ne jau viens pats Facebook, bet gan sociālā tīkla izveidota apvienība Libra Association, kas reģistrēta un bāzēta Ženēvā Šveicē. Paziņojuma brīdī par Libra izstrādi tajā bija 28 dalībnieki, tostarp tādas kompānijas kā Visa, Mastercard, PayPal, eBay, Lyft, Spotify AB, Uber Technologies, Vodafone, Booking.com un vēl virkne citu pazīstamu uzņēmumu, kuriem ir katram sava ieinteresētība šādas kriptonaudas tapšanā. Libra Association pārvaldīs kopīgi visi apvienības dalībnieki, Facebook būs tikai viens no tiem, un nedz sociālais tīkls, nedz vēl kāda cita atsevišķa kompānija Libra nekontrolēs.

Tāpat Facebook sola, ka tam nebūs arī piekļuves datiem par maksājumiem, kas veikti, izmantojot Libra. Te gan jāpiebilst, ka šis apgalvojums neizklausās patiess, jo maksājumu veikšanai tiks izstrādāts atsevišķs pielikums Calibra un to darīs Facebook piederoša kompānija Calibra. Šis fakts arī liek šaubīties par apgalvojumu, ka visi konsorcija dalībnieki būs vienlīdzīgi. Calibra atrašanās pilnībā sociālā tīkla rokās padara to acīmredzami "vienlīdzīgāku" par pārējiem partneriem.