Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ierobežojumi, sodi un komandantstundas

Lai arī daudzos ierobežojumi, kas noteikti cīņai ar Covid-19, raisa neapmierinātību, Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā ir vēl gluži labā situācijā, jo vairākumā Eiropas valstu tie ir krietni striktāki. Tiesa, ir arī valstis, kurās ierobežojumu vismaz pagaidām ir jūtami mazāk, tai skaitā Latvijas ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.

Jau kopš pandēmijas sākuma ir skaidrs, ka nav vienas un vispareizākās receptes, kā cīnīties ar visu pasauli pārņēmušo vīrusu. Katra valsts šajā ziņā cenšas darīt to, kas tai šķiet labāk un atbilstošāk, gan ņemot vērā konkrētās valsts saslimušo statistiku, gan situāciju veselības aprūpē utt.

Taču kā Latvijas ierobežojumi izskatās uz kopējā fona? Un cik veiksmīga, ņemot vērā vīrusa izplatību, izrādījusies vienas vai otras valsts politika? SestDiena apkopoja vairāku valstu piemērus, paturot gan prātā, ka visi jau sen kā sapratuši: cīņā ar šo vīrusu jābūt gana elastīgiem, tāpēc līdz ar saslimušo statistikas pārmaiņām noteiktie ierobežojumi ikvienā valstī var strauji mainīties.


Pašiozlācija un sodi

Daudzu latviešu iecienītajā Īrijā patlaban ir izsludināts tā dēvētais "līmenis 5" – valdības plāns pašu stingrāko ierobežojošo pasākumu īstenošanai. Augstākās pakāpes ierobežojumi būs spēkā vismaz līdz 5. martam, un iedzīvotājiem tie nozīmē maksimālu pašizolāciju – no mājām atļauts iziet tikai tad, ja darbu nav iespējams veikt distancēti, vai galējas nepieciešamības gadījumā, lai gan ir atļautas individuālas fiziskās aktivitātes ne tālāk par 5 km no dzīvesvietas.

Izklaides un sporta iestādes, viesnīcas, skolas u. c. ir slēgtas, restorānos ēdieni ir pieejami tikai līdzņemšanai vai piegādei, atvērti ir vienīgi pirmās nepieciešamības preču veikali. Pat brīvā dabā ir aizliegtas grupu sporta nodarbības, savukārt kāzās atļauta ne vairāk kā sešu, bet bērēs – ne vairāk kā desmit cilvēku dalība.

Apmēram līdzīga mēroga ierobežojumi, pat neraugoties uz vērienīgu vakcinēšanas programmu, ir spēkā arī Lielbritānijā. Ierobežojumi gan nav vienādi visām valsts daļām – valdība Londonā ir tiesīga noteikt ierobežojumus tikai Anglijai, kamēr Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā ierobežojumus nosaka jau vietējās valdības. Tomēr atšķirības ir nebūtiskas, un briti arī izceļas uz vispārējā fona ar soda sankcijām. Par pasākuma sarīkošanu vairāk nekā ar 15 dalībniekiem paredzēts naudas sods 800 mārciņu, bet vairāk nekā ar 30 dalībniekiem – pat 10 tūkstošu mārciņu apmērā. Savukārt par varas iestāžu neinformēšanu, ka apmeklēta kāda no 33 epidemioloģiski pašām nelabvēlīgākajām valstīm (starp tādām iekļauta arī, piemēram, Portugāle), draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods. Pēc atgriešanās no šīm valstīm desmit dienu jāpavada pašizolācijā īpašās viesnīcās, no savas kabatas samaksājot par to 1750 mārciņu. Tāpat pilsoņiem pēc atgriešanās valstī cits pēc cita ir jāveic trīs Covid-19 testi. Par otrā testa neveikšanu paredzēts sods divu, bet par trešā – desmit tūkstošu mārciņu apmērā.


Valsts sadalīta zonās

Itālijā ārkārtas stāvoklis jau uzreiz ir noteikts līdz 30. aprīlim. Visa valsts ir sadalīta epidemioloģiskajās zonās, un katrā no tām atbilstoši "krāsai" ir spēkā savs cīņas ar Covid-19 scenārijs.

Sarkanajās zonās jeb paaugstinātas bīstamības reģionos no mājām atļauts iziet tikai uz darbu, uz ārstniecības iestādēm un lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces. Oranžajās zonās atļauta jau pārvietošanās reģiona robežās, bet dzeltenajās – arī starp reģioniem, tomēr arī abās šajās zonās ir slēgtas izklaides un sporta iestādes, bet restorānos ēdienus izsniedz tikai līdzņemšanai vai piegādei uz mājām.

Papildus tam pastāv vēl dažādi citi ierobežojumi, piemēram, oranžajās zonās vienam cilvēkam ir atļauts tikai viens citas mājsaimniecības apmeklējums dienā. Ikdiena, tā teikt, līdzīga kā "vecajos labajos laikos" ir iespējama tikai baltajās zonās, kur gan jāvalkā maskas un cimdi, kā arī jāievēro distancēšanās. Tajā pašā laikā visas valsts mērogā – neatkarīgi no zonas – ir spēkā komandantstunda no pulksten 20 līdz pieciem.


Marts būs izšķirošs

Vērienīgi ierobežojumi joprojām ir spēkā arī Vācijā, kur jau novembrī tika slēgti restorāni, viesnīcas, kā arī kultūras un izklaides centri. Decembrī šim sarakstam pievienojās arī bērnudārzi, skolas, augstskolas un veikali, kas netirgo pirmās nepieciešamības preces. Personiskas tikšanās savukārt ir ierobežotas līdz ģimenes locekļu plus viena cilvēka satikšanai. Tāpat rajonos ar augstu saslimstību iedzīvotāju pārvietošanās var tikt ierobežota 15 km rādiusā no dzīvesvietas.

Ierobežojumi Vācijā tika vairākkārt pagarināti – iepriekšējais pagarinājums bija spēkā līdz 14. februārim, bet neilgi pirms šī datuma valdība pieņēma lēmumu par jaunu pagarinājumu – šoreiz līdz 7. martam. Turklāt savus papildu ierobežojumus ir noteikušas arī vairākas Vācijas federālās zemes, tostarp dažās no tām ir spēkā komandantstundas. Vienā no valsts nozīmīgākajām federālajām zemēm, proti, Bādenē-Virtembergā, kur cilvēkiem bija liegts pamest mājas no astoņiem vakarā līdz pieciem rītā, vietējā tiesa gan lika komandantstundu atcelt, atzīstot, ka atšķirībā no situācijas decembra beigās un janvāra vidū vairs nav nepieciešama tik radikālu ierobežojumu izmantošana. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele likusi saprast, ka marts būs izšķirošais mēnesis cīņā ar pandēmiju un ka pēc tam ierobežojumi varētu tikt mīkstināti.

Atsevišķi jāpiebilst, ka 14. februārī Vācija aizliedza ieceļošanu valstī no diviem Čehijas pierobežas rajoniem un Austrijas Tiroles reģiona, kur sākuši izplatīties jaunie koronavīrusa paveidi. Iebraukt Vācijā no šiem reģioniem, iepriekš reģistrējoties internetā un uz robežas uzrādot negatīvu Covid-19 testu, ne vecāku par 48 stundām, atļauts vienīgi Vācijā strādājošajiem pierobežas iedzīvotājiem, kravas automašīnu vadītājiem, kā arī Vācijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Tikmēr līdztekus īpašiem drošības pasākumiem Tiroles reģionā visā Austrijā ir spēkā komandantstunda no pulksten 20 līdz sešiem, kā arī virkne citu ierobežojumu. Piemēram, frizierus ir iespējams apmeklēt, tikai uzrādot negatīvu Covid-19 testu, publiskās vietās un sabiedriskajā transportā ir jānēsā nevis vienkārši jebkādas, bet tieši FFP2 veida maskas, ir jāievēro distancēšanās u. c. noteikumi. Vairākums izklaides un sporta iestāžu ir slēgtas, bet masu pasākumi aizliegti, tomēr ir atvērti veikali, muzeji, bibliotēkas un zooloģiskie dārzi, ko iespējams apmeklēt jau minētajās FFP2 maskās. Marta sākumā ierobežojumi tiks pārskatīti, tomēr oficiāli ir paziņots, ka vairākums no tiem netiks atcelti vismaz līdz Lieldienām.


Tikai 1 + 1

Vēl ilgāka komandantstunda – no pulksten 18 līdz sešiem – ir noteikta Francijā, kur tāpat ir spēkā arī stingra pašizolācija. No mājām atļauts iziet, tikai izmantojot īpašas caurlaides un pamatotos gadījumos, par kādiem tiek uzskatīti astoņi iemesli, tostarp steidzams ārsta apmeklējums, došanās uz darbu, uz kārtībsargājošām iestādēm vai tiesu u. c., kā arī mājdzīvnieka izvešana pastaigā ne tālāk kā kilometra attālumā no dzīvesvietas. Par atrašanos uz ielas bez caurlaides paredzēts sods 135 eiro apmērā pirmajā reizē, bet, ja pilsonis šādā grēkā tiek pieķerts otro reizi mēneša laikā, tad jāmaksā ir vairāk – 200 eiro. Savukārt par trešo pārkāpumu mēneša laikā jau draud sešus mēnešus ilgs cietumsods un soda nauda 3750 eiro.

Atšķirībā no virknes citu valstu Francijā ir atvērtas skolas (bet ne universitātes, kurās mācības notiek distancēti), taču gandrīz viss pārējais ir slēgts pilnībā, izņemot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotavas, kuru darbalaiks nav ilgāks par pulksten sešiem vakarā.

Komandantstunda ir noteikta arī Beļģijā, gan tikai no pusnakts līdz pulksten pieciem rītā, un tā neattiecas uz cilvēkiem, kas dodas uz darbu vai no tā. Veikali ir atvērti, taču tos apmeklēt atļauts tikai vienam cilvēkam no mājsaimniecības vai kopā ar bērniem līdz 18 gadu vecumam un ne ilgāk par 30 minūtēm. Kafejnīcas un restorāni apmeklētājiem ir slēgti, ēdienus izsniedz tikai līdzņemšanai.

Vienam cilvēkam ir atļauti pastāvīgi cieši kontakti tikai ar vienu cilvēku no citas mājsaimniecības. Arī ja ģimene ielūdz ciemos, piemēram, kaimiņu ģimeni, katram no ielūgtajiem ir tiesības uz tuvāku kontaktu tikai ar vienu no viesu pieņēmējiem. Ja cilvēks dzīvo viens, viņam ir tiesības ielūgt divus viesus, tomēr tie nedrīkst kontaktēties savā starpā. Jau cits jautājums ir, kā un vai vispār šo noteikumu ievērošanu ir iespējams kontrolēt, taču laikam jau ir, ja reiz šādas prasības pastāv.


Brīvāk, bet ar brīdinājumu

Uz šāda fona tikmēr gluži vai pēc apstās zemes izskatās Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija, kur ir gan atvērti veikali, gan darbojas bāri un restorāni, kā arī ir atļauti kultūras un sporta pasākumi. Tiesa, publiskajā telpā joprojām ir jāievēro distancēšanās un jāvalkā maskas, veikalus atļauts apmeklēt vienlaikus ne vairāk kā 50% no iespējamā apmeklētāju skaita un ne vairāk par 250 cilvēkiem, bāri un restorāni darbojas tikai līdz deviņiem vakarā (izņemot restorānus ēdienu līdzi ņemšanai) un pie viena galdiņa drīkst atrasties ne vairāk par sešiem cilvēkiem. Arī masu pasākumi ir aizliegti laikā no pulksten 21 līdz sešiem, un to apmeklētāju skaits iekštelpās nedrīkst pārsniegt 400 cilvēku, turklāt visiem šādu pasākumu apmeklētājiem jāatrodas numurētās sēdvietās, ievērojot distancēšanos.

Līdz šim tika uzskatīts, ka jau marta pirmajā pusē vai, vēlākais, aprīlī ierobežojumi varētu tikt samazināti vēl vairāk, taču pēdējās dienās kaimiņvalstī vērojama saslimstības palielināšanās, kas optimistiskās prognozes krietni vien sašķobījusi un pat varētu nozīmēt pretēju attīstības scenāriju.

Tomēr jāpiebilst, ka Igaunija samērā nelielo ierobežojumu ziņā šobrīd nav viena un daudz neatšķiras no Zviedrijas, kura ilgstoši nenoteica pat vispār nekādus ierobežojumus, paliekot vienīgi pie rekomendācijām un rēķinoties ar iedzīvotāju disciplinētību, tās ievērojot. Cerības uz kolektīvās imunitātes izstrādāšanos tomēr neattaisnojās, un šā gada 10. janvārī Zviedrijā tika pieņemts īpašs Covid-19 akts, kas paredz veikalu, kultūras un sporta iestāžu apmeklētāju skaita ierobežošanu, vadoties pēc aprēķina: 10 kvadrātmetru uz vienu apmeklētāju. Privātu pasākumu dalībnieku skaits ir ierobežots līdz astoņiem cilvēkiem, un valsts parlamentam arī ir tiesības nepieciešamības gadījumā noteikt papildu ierobežojumus. Šis Covid-19 akts ir spēkā līdz šā gada 30. septembrim.

Daļu ierobežojumu jaunu saslimušo skaita samazināšanās dēļ ir atcēlusi arī Polija. Šajā valstī, sākot ar 12. februāri, atļauta daļēja (ne vairāk par 50% no maksimālā vietu skaita) viesnīcu, kinoteātru, teātru un citu kultūras iestāžu darba atsākšana, tāpat atļauts atkal atvērt sporta centrus un slēpošanas trases. Ierobežojumi pagaidām atviegloti uz divas nedēļas ilgu izmēģinājuma periodu, tāpat ir saglabāta prasība valkāt maskas un ievērot distancēšanos.

Jāpiebilst, ka ierobežojumu daļējā atcelšana valstī izraisīja lielu ažiotāžu, tostarp plašu popularitāti guva video, kurā bija redzams dejojošu cilvēku pūlis Tatru kalnu piekājes kūrortpilsētas Zakopanes galvenajā iepirkšanās ielā. Uz šo video atsaucās Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis, kurš brīdināja, ka, gadījumā ja valsts iedzīvotāji nerīkosies atbildīgi un atsāksies saslimšanas pieaugums, ierobežojumi atkal var kļūt stingrāki.

 

Top komentāri

Latviešu iecienītā Latvija
L
Nevienā no nosauktajām valstīm policists neskrien klāt un nesoda tāpēc, ka izgājis no mājas(un atrodas savā īpašumā) uzsmēķēt vai paelpot svaigu gaisu - tādi ierobežojumi ir tikai tiem kuriem jāievēro karantīna. Zeķes var nopirkt - pārtikas veikali un lielveikali ir vaļā. Visā pasaulē samazinās covid gadījumu skaits - neatkarīgi no tā vai tiek ievērota distancēšanās, jo vīrusa izplatība ir sasniegusi maksimumu un ir iestājies tas ko dēvē par pūļa imunitāti - vīrusam vienkārši vairs nav kur izplatīties. Tikai Latvijā taisās cīnīties ar covid vēl 2 gadus.
Krējums Saldais
K
Cien. Autors, kāpēc ne vārda par Zviedriju, kurā ierobežojumu kā tādu nav bijis, bet epidemioloģijā situācija ne sliktāka kā citās valstīs un labāka nekā vienā otrā citā valstī, kur totāli ierobežojumi? Googlī un Worldametrā taču neesat izbanots? :)
Šveiks
Š
Slovakija kas pirms gada loti labi tika gala ar 1.vilni ir situacija kada ta bija italija pirms gada. parbaudes nav spējušas nodrosinat virusa apturesanu, slimnicas visiem nav sistemas pieejamas un mutantviruss ari gados jaunus noved pie sistēmās. ir pieprasījums pēc ES arkartas atbalsta ari ar specialistiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Varu nepārņems, bet revolūcija var notikt

Laikā, kad pasauli jau vairs nepārsteidz ziņas par pašbraucošām automašīnām, datorprogrammām, kas sacer simfonijas un spēj šahā uzvarēt pat Gariju Kasparovu, atsevišķi zinātnieki brīdina, ka mērķi...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata