Pēc Ferdinanda Markosa jaunākā kļūšanas par Filipīnu prezidentu 2022. gadā Manila ir pilnībā atgriezusies pie proamerikāniska kursa, tostarp noslēdzot arī virkni jaunu līgumu par militāro un citu veidusadarbību ar ASV. Tikmēr Dienvidķīnas jūras strīdīgajās teritorijās atjaunojušās sadursmes un dažādi incidenti starp Ķīnas un Filipīnu kuģiem. Tas viss atsaucas arī uz diplomātiju.
Jāatgādina, ka vēl 2020. gadā situācija bija pretēja: attiecības starp Manilu un Vašingtonu vismaz oficiāli bija vēsas, kamēr starp Manilu un Pekinu – draudzīgas. Kas šajos dažos gados ir mainījies, un kā tas varētu attīstīties?
ROBEŽSTRĪDI JŪRĀ
Par galveno iemeslu, kāpēc Manila atgriežas pie sadarbības ar ASV, tiek uzskatīti robežstrīdi Dienvidķīnas jūrā. Tur lielāka vai mazāka mēroga pretenzijas pret kaimiņiem ir uzreiz septiņām valstīm (ieskaitot Taivānu jeb salu Ķīnu), kuras dažādās kombinācijās pretendē uz strīdīgām teritorijām.
Interesanti, ka gan kontinentālā Ķīna, gan Taivāna savas pretenzijas pirmām kārtām pamato ar vēsturiskiem argumentiem – ka Dienvidķīnas jūra ilgstoši ir bijusi Ķīnas iekšējā jūra un ka tas abām ļauj par saviem uzskatīt lielāko daļu (80%) Dienvidķīnas jūras ūdeņu. (Te jāatgādina, ka gan Pekina, gan Taibeja sevi oficiāli uzskata par "vienīgo likumīgo Ķīnas valdību".)
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!