Laika posmā kopš 2013. gada sešas Eiropas valstis atteicās no sākotnēji pieteiktās cīņas par tiesībām uzņemt 2022. un 2026. gada olimpiskās spēles, vēsta BBC, norādot – pie šādas rīcības noveduši dopinga skandāli, nesamērīgi lielie organizatoru izdevumi un Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) neelastīgā politika. Vispirms SOK ar lielām grūtībām izdevās "iekārtot" 2022. gada ziemas olimpiskās spēles. No cīņas par to rīkošanu atteicās vispirms Polija, tad Zviedrija, Vācija, Šveice un Norvēģija, bet pēc tam Šveice un Austrija izstājās arī no cīņas par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.
Tāpat BBC atgādina, ka nule aizvadītā Tokijas olimpiāde, kura to rīkotājiem izmaksāja 25 miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām vasaras olimpiskajām spēlēm vēsturē (iepriekšējais rekords piederēja Londonai, kura spēles uzņēma 2012. gadā – 16,96 miljardi dolāru, bet tām seko arī Riodežaneiro 2016. gadā ar 13,2 miljardiem un Barselona 1992. gadā ar 9,69 miljardiem dolāru), ir vienlaikus arī vismazāk gribētā olimpiāde vēsturē.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13.-19. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!