Šajā sestdienā, 26.oktobrī, Latvijas 1.Rokkafejnīcā Rīgā bija paredzēts uzsākt koncertu ciklu Lieliskie&Leģendārie. Ar ko gan citu ko tādu varētu sākt, ja ne ar Līvu zelta dziesmām? Uz skatuves bija paredzēts kāpt Vilnim Krieviņam, Tomasam Kleinam, Guntaram Muceniekam, Mārtiņam Burkevicam, un, protams, Līvu visskaļākajai, trombona spēlē labi trenētajai balsij — Aivaram Brīzem.
Tas bija rīts dienai, kad gaidāmā koncerta rīkotāji vēl sprieda, vai atbrauks un uz skatuves kāps arī ģitārists un daudzu dziesmu autors Ainars Virga, kura vārds dalībnieku sarakstā nebija minēts ar nolūku, lai viņa ierašanās gadījumā faniem tas būtu patīkams un negaidīts pārsteigums. Pēc dažām stundām pienāca ziņa, ka Aivara Brīzes vairs nav.
Līvu rindās zaudējumu nav bijis mazums — sākot ar 1985.gadā autokatastrofā bojāgājušo Ēriku Ķiģeli, kurš savulaik uzaicināja Aivaru dziedāt Līvos. Pirms desmit gadiem smagā autoavārijā atceļā no Daugavpils gāja bojā arī bundzinieks Dainis Virga un skaņu operators Juris Jakovļevs. 2010.gadā aizgāja Grodums. Par Aivaru Brīzi — vīru kā ozolu — nevienam ne mazāko bažu nebija. Izrādās, arī viņam pašam likās, ka vēl ir gana spēcīgs un izturīgs. Aivars vairs nelietoja alkoholu un nesmēķēja. Tāpēc gripa tādam vīram likās tīrais nieks, kas pāries pati no sevis bez ārstu palīdzības. Viņš nopietni nodarbojās ar kalnu slēpošanu un devās uz Austriju, lai iegūtu kalnu slēpošanas instruktora sertifikātu, kas noderētu, apmācot iesācējus. Atceļā Polijas pilsētā Gdaņskā Aivaram palika slikti un viņš bezsamaņas stāvoklī nokļuva slimnīcā. Gripa bija pārvērtusies abpusējā plaušu karsonī. Drīz sekoja sēru vēsts: Līvu dzelzsgriezēja un Atmodas laika skarbās zābaku dziesmas izpildītāja, spilgtā Kokneša tēla atveidotāja Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā Lāčplēsis vairs nav mūsu vidū.
Reiz Liepājā pie kluba Fontaine Palace, nokāpis no sava Harley Davidson moča, ādās ietērptais Aivars Brīze ar ierasto lakatiņu galvā pienāca pie manis, un viņam bija kas ļoti svarīgs sakāms. "Rokenrols nav miris!" – dziedātājs ar pārliecību noteica gluži kā mantru, jo bija pārpratis un ņēmis pavisam nopietni kādā rakstā ar ironiju pausto mūsdienās laiku pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka rokmūzikas laiks ir pagājis. Aivars, lai šo izteikumu apgāztu, bija gatavs tālākai visai kareivīgai diskusijai, bet es, apmulsis par šādu kādreizējā Līvu skatuves līdera tiešumu, paliku atbildi parādā, un mūsu strīds beidzās, tā arī nesācies. Brīze, kopš viņš 80.gados kļuva plaši pazīstams kā Līvu dziedātājs, bijis rokmūzikā iekšā ar visu sirdi un dvēseli, un šādu spēlēšanos ar vārdiem viņš uztvēra kā svētuma zaimošanu.
Atvadīšanās no Aivara Brīzes notiks Rīgas krematorijā trešdien, 30.oktobrī, no plkst.12, sestdien savā twitter kontā vēsta viņa dzīvesbiedre Elita Veidemane.
Visu rakstu par leģendāro Līvu mūziķi Aivaru Brīzi lasiet 25.–31.oktobra žurnālā Sestdiena!
(pievienota pēdējā rindkopa par mūziķa izvadīšanas datumu)
R.I.P.
w t f
Dace