Svaigi.lv izveidots 2015. gadā, un, piemēram, es kā tiešās pirkšanas dinozaurs uz to un līdzīgiem veikaliem, kas tolaik radās, skatījos šķībi, jo, nu, kā tā var – ietērpt tiešās pirkšanas kustību kapitālistu drēbēs?!? Taču – lēnāk pār tiltu! Patiesībā tiešā pirkšana ir samērā maza komūna, un, būsim godīgi, tā prasa no cilvēkiem pārāk lielu iesaistīšanos tādas pašsaprotamas lietas kā iepirkšanās dēļ.
Elīnai Novadai ideja par šādu veikalu radusies laikā, kad pati nesen ar ģimeni bija atgriezusies Latvijā un meklējusi iespēju iegādāties tīru un bioloģisku pārtiku no vietējiem zemniekiem. "Atgriežoties es ar citām acīm paskatījos uz visu to brīnišķīgo dabas kapitālu, kas mums ir. Un man gribējās savam bērnam dot to labāko," atceras Elīna. Tā nu meklējusi iespējas, kuru tolaik nebija daudz. "Tirgū nevienam nav pienākums paskaidrot, no kurienes produkts nācis, bet mazajos veikaliņos ierobežoto plauktu dēļ gandrīz nekā nav," tā viņa atceras savus vietējo bioproduktu meklējumus. Arī viņa pievienojusies tiešās pirkšanas kustībai, taču tad sapratusi, ka var pati ko līdzīgu organizēt sev un paziņām.
Sarunājusi, ka saimniecības veiks piegādes uz Elīnas divistabu dzīvokli Zolitūdē, bet tad lēnām sapratusi, ka pārmaiņas, kas parādās cilvēku dzīves stilā, rada iespējas attīstīt arī ideju par zemnieku produktu tirdzniecību.
Runājot ar zemniekiem, kas savus produktus piegādājuši gan Svaigi.lv un citiem līdzīgiem e-veikaliem, gan tiešās pirkšanas kustībai un bioveikaliem, uzzinu, ka Svaigi.lv līdziniekiem bijušas problēmas ar rēķinu samaksu. Izrādās, kavēšanās ar to ir gana izplatīta problēma arī atsevišķos bioveikalos. Savukārt Svaigi.lv, kā SestDienai atzina vairāki no uzņēmuma sadarbības partneriem, šādu problēmu neesot. Arī pati Elīna domā, ka sākotnējie konkurenti acīmredzot nav varējuši pārvarēt pirmās grūtības. Viņa atgādina – ir kļūdaini domāt, ka atvērts interneta veikals jau nozīmē, ka darbs padarīts. "Ja tev ir fizisks veikals, var gadīties, ka kāds tajā ieiet netīšām. Taču internetā tā nevar notikt. Katram pircējam ir tevi jāpamana," tagad zina uzņēmēja. Tāpēc viņa gana daudz laika un uzmanības joprojām veltot tam, lai pircēju internetā atrastu un viņš veikalu vispār pamanītu.
Kā sasmaržot virtuāli
"Tiešā pirkšana pēc savas būtības ir brīvprātīga kustība, dzīves stila daļa, kas nekad nevarēs nosegt tirgus vajadzības," norāda Elīna, komentējot Svaigi.lv citādo pieeju veikalam. Vēl arī jāņem vērā, ka bioloģiskās saimniecības Latvijā ļoti bieži ir arī mazas saimniecības. Tas nozīmē, ka tām var arī nebūt iespēju regulāri savu produkciju nogādāt Rīgā vai pašiem tirgot. Dažus pircējus retu reizi var noķert kādā vietējā tirgū, bet ko tad, ja, piemēram, pēc asinsdesas, kas reiz nogaršota Straupes lauku labumu tirdziņā, kārojas biežāk? Vienlaikus Elīna secinājusi, ka tieši pārtikas tirdzniecība ir tā nozare, kas e-komercijas laukā attīstās vislēnāk, jo cilvēki aizvien grib produktu redzēt, aptaustīt, pasmaržot. Tad nu ir svarīgi mācēt par produktiem pastāstīt. Tāpat cilvēkiem esot ilūzija, ka pats viņš veikalā izvēlētos vislabāko gabaliņu. "Latvijā mēs esam pašos pirmsākumos, jo ir divi lielveikalu tipa interneta veikali un tad esam mēs," saka uzņēmuma vadītāja.
Sākoties tiešās pirkšanas kustībai, varēja manīt, ka daļa zemnieku ir uz jūs ar datoru un internetu. Prasu Elīnai, vai tā nav problēma arī šodien? Taču viņa atzīst, ka noiets garš ceļš, saimniecības ir apguvušas e-pasta lietošanu un arī iepakojuma prasības, lai tas no reizes uz reizi neatšķirtos.
"Tagad īpaši aktuālas ir bezatkritumu saimniekošanas tendences, tāpēc mēs saimniecības aicinām iespēju robežās pāriet uz dabai draudzīgu iepakojumu," vēl piebilst veikala saimniece. Tiesa, nereti zemnieki ir skeptiski pret dažnedažādajām Elīnas idejām, taču tagad, kad Svaigi.lv jau strādā aptuveni ar 140 saimniecībām, viņi redz, ka ir vērts ieklausīties. "Mēs nevaram prasīt no saimniecībām, lai tās saprastu pārdošanas, mārketinga lietas un digitālo komunikāciju. Tas ir mūsu darbiņš. Taču brīdī, kad, piemēram, jāfotografē produkti vai mēs braucam ciemos, saimniecības ir atsaucīgas un piedalās," novērojusi Svaigi.lv radītāja.
Vērtējot, kā uzņēmums šo četru gadu laikā ir attīstījies, Elīna pati saka – veiksmīgi. 2015. gada vasarā piegādātāju loku veidojušas ap 20 zemnieku saimniecībām, bijusi viena piegādes diena. Nu Svaigi.lv sadarbojas jau aptuveni ar 140 saimniecībām un pircējiem ir pieejamas trīs piegādes dienas. Svarīgi piebilst, ka Svaigi.lv nav noliktavas un pircēji var iegādāties vien tos produktus, kas iepriekš pasūtīti. Šo četru gadu laikā arī audzis uzņēmuma apgrozījums. Pirmajā gadā tas bijis ap 170 000, gadu vēlāk – ap 280 000, bet pērn jau 315 000 eiro. Darbinieku skaits gan ir bijis dažāds, un Elīna secina, ka bijis brīdis, kad varbūt viņa mēģinājusi nodarbināt arī par daudz darbaroku. Nu ikdienas darbus veic padsmit cilvēku, no kuriem daļa nodarbināti nepilnu slodzi produktu piegādes dienās. Savukārt pircēju bāzi veidojot ap 5000 ģimeņu.
Mērķis – savest kopā
Tagad Svaigi.lv oficiāli ir arī sociālais uzņēmums. Ko tas īsti nozīmē praksē? Elīna paskaidro, ka Svaigi.lv gadījumā nav runa par integrācijas pasākumiem vai darbiniekiem no sociālā riska grupām. Viņas mērķis ir radīt pozitīvu sociālekonomisko ietekmi sabiedrībā. "Es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka vēlos strādāt tieši ar mazajām zemnieku saimniecībām," uzsver uzņēmēja. Rezultātā sadarbības partneru skaits ir gana plašs, lai gan tirgus principi paģērētu, ka piegādātāju skaits jāsamazina. Taču mērķis ir bijis palīdzēt savu produkciju realizēt pēc iespējas lielākam skaitam saimniecību no visiem Latvijas reģioniem. Minētā "sociālā ietekme" šajā gadījumā ir gan iespēja zemniekiem no reģioniem atrast savu pircēju, gan patērētājiem – kvalitatīvu un bioloģisku pārtiku. Līdz ar to savu pieeju biznesam Elīna nav mainījusi.
"Svaigi.lv mērķis nav bijis biznesa uzstādījums, bet gan darīt labu kā saimniekiem, tā pircējiem. Izpētot jomu un iedziļinoties, mēs sapratām, ka vēlamies kļūt par sociālo uzņēmumu, tā vēl vairāk apliecinot, ka negribam iet klasiskā biznesa konkurences cīņā par cenu, apjomu, bet tieši fokusēties uz to, kā mēs ar savu darbu varam pievienot vērtību un darīt labu," paskaidro uzņēmēja.
Viena no galvenajām atšķirībām, ja sociālo uzņēmumu salīdzina ar "parastu", ir tā, ka peļņa nevar tikt izmaksāta dividendēs, – to var tikai ieguldīt attīstībā un līdz ar to arī sociālā mērķa īstenošanā. Vēl svarīgs aspekts ir tas, ka sociālā uzņēmējdarbība kā nozare Latvijā tikai veidojas, ko var izmantot kā lielu iespēju, uzskata Elīna. Proti, tikai pērn aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums un ir pieejams arī Eiropas Savienības atbalsts šādu uzņēmumu attīstībai. Viņa pati arī darbojas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, kur varot novērot, ka aizvien vairāk uzņēmēju izvēlas tieši šo ceļu.
Motivācija sasparoties
Finansējuma pieejamība, protams, iedrošinot ar lielāku jaudu iet uz priekšu. Elīna stāsta, ka atbalsts, uz ko sociālie uzņēmumi var pretendēt, ir līdz 200 000 eiro grants triju gadu laikā. Summa gan tiek koriģēta, ņemot vērā arī uzņēmuma apgrozījumu un citus finanšu rādītājus. Svaigi.lv pērn realizējis gan projektu par veikala interneta platformas tehniskajiem risinājumiem, gan mārketinga atbalstu atpazīstamības veicināšanai. Šogad iesniegts otrs projekta pieteikums, lai attīstītu korporatīvo dāvanu piedāvājumu. "Korporatīvo dāvanu vidē, man šķiet, saimniekiem būtu lielas iespējas, jo aiz tās dāvanas ir īsts stāsts," savu ideju skaidro Svaigi.lv saimniece. Šis projekts pagaidām gan vēl ir tikai izskatīšanas stadijā.
Ko uzņēmumam dod jaunais regulējums par sociālo uzņēmējdarbību? Elīna SestDienai uzsver, ka viņas gadījumā pārmaiņas neesot tik būtiskas, jo pozitīva sociālā ietekme bijis svarīgs motīvs, jau dibinot uzņēmumu. "Es nevēlos iet tajā pavadā, kur man ir jāizvēlas starp vienu vai otru saimnieku un kur cena un peļņa ir tā, kas diktē katru lēmumu. Šobrīd sociālā uzņēmējdarbība ir dinamiska un mainīga tieši projektu un iespēju dēļ, jo cilvēki redz, ka ierobežotu laika periodu – līdz 2022. gadam – ir pieejams finansējums ideju attīstībai. Es domāju, ka tas mūs katru iedrošina izvērtēt, ko mēs darām, kāda ir šī ietekme un kā to attīstīt straujāk. Tas liek mobilizēties – ja tas ir tas, ko tu vēlies darīt, tad ir jāiet uz priekšu!" domā Svaigi.lv vadītāja.
Šeit un tagad
Vadot uzņēmumu, izaicinājums esot arī citu viedoklis. Elīna stāsta – lai cik ļoti viņa censtos darīt labas lietas, vienmēr būs vieta kritikai. "Spiediens no ārpuses, ka tu neesi gana labs, ir graujošs," viņa atzīst un piebilst, "noturēt sevī spēku un pārliecību, ka tu dari labāko, ko spēj, veidojot jauna veida iepirkšanās kultūru, nepakļauties kritikas lavīnai, ir gana sarežģīti." Elīna pati ir klātesoša arī uzņēmuma digitālajā komunikācijā ar klientiem sociālajos tīklos, tāpēc joprojām meklē atbildi uz jautājumu, kur kritika ir pamatota un dod iespēju attīstībai un kur tā ir nesaprašanās un centieni pat aizskart. Tajā reizēm atbalsta pietrūkst.
Pirms sava uzņēmuma izveidošanas Elīna strādājusi ar mārketinga un informācijas tehnoloģiju projektiem, taču pašas uzņēmums ļāvis par sevi uzzināt visu.
"Pilnīgi cits cilvēks," viņa tagad saka. Ātri esot sabrukušas ilūzijas un stereotipi, ka varēs darīt to, ko pašam gribas. "Pirmais, ko tu iemācies, ir pazemība un cieņa pret citiem. Ja tu vēlies, lai cilvēks strādā tava sapņa īstenošanā, tev ir jādabū viņš savā komandā, un to nav iespējams izdarīt ar mācīšanu vai pavēlēšanu. Vienīgais, kā to izdarīt, ir sadarboties!" ir pārliecināta uzņēmēja. Viņasprāt, ir svarīgi uzklausīt citus. Kā tad izdodas saprast un saprasties ar kolēģiem? Lūk, Elīna izmantojot kļūdu un darīšanas metodi. Tas nozīmē, ka pēc katras tirgus dienas ir jāizrunā, kas izdevies un kur bijušas kļūdas, lai censtos tās neatkārtot. Tāpat jau pa kādai sanākot. "Caur to mēs liekam citiem saprast, ka nebūs tā, ka mēs ļausim tām kļūdām tur palikt," savu stratēģiju pamato Svaigi.lv saimniece. Viņa nekaļ tālus plānus par to, kā uzņēmums izskatīsies pēc desmit gadiem. Svarīgāk esot šeit un tagad izdarīt visu, lai uzņēmums nostiprinātos.