Pirms pāris gadiem Sestdiena intervēja vienu no Seiles priekštečiem Robertu Ķīli, kurš izglītības ministra amatā bija ienācis ar vērienīgiem reformu plāniem. Cita starpā Ķīlim uzdevām jautājumu, kad Latvijā būs kā Somijā, kur pedagoga profesija ir ļoti prestiža un pieprasīta. Sev raksturīgā optimismā Ķīlis attrauca, ka šis brīdis pienāks jau 2015.gadā un vidējā skolotāja alga tad varētu būt ap 1000 eiro (pirms nodokļiem).
2015.gads jau klauvē pie durvīm, bet Ķīļa sapņiem nebija lemts piepildīties. Patiesību sakot, pa šo laiku Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā paspēja nomainīties vēl divi citi ministri, kas mantojumā Seilei atstājuši to pašu šķietami neatrisināmo problēmu gūzmu. Pedagogu atalgojuma zemākā likme pašlaik ir 420 eiro mēnesī (papildus iespējams saņemt dažādas piemaksas), un zemās algas ir galvenais iemesls, kādēļ skolotāji šonedēļ pulcējās protesta akcijā pie Saeimas.
Skolotāju dusmas šoreiz nav vērstas pret Seili, jo ministres amatā viņa ir nedaudz vairāk par mēnesi un paudusi izpratni par pedagogu prasībām. Taču vienlaikus ministre uzsver, ka skolotāju protesti signalizē par nepieciešamību veikt reformas, ko vairs nav iespējams atlikt. "Ministres amatā esmu nonākusi brīdī, kad valdība saka: mēs vairs negribam vienkārši dot naudu, pretī nesaņemot principiālus uzlabojumus," stāsta Seile.
Šobrīd aktuālais skolotāju algu jautājums sabiedrībā nebūt netiek vērtēts viennozīmīgi, piemēram, Snapshots aptaujā tikai 43% respondentu pauda viedokli, ka skolotājiem vajadzētu streikot, pieprasot lielākas algas. "Es nezinu, cik viņi pelna. Ja vairāk par 300 eiro mēnesī, tad neatbalstu streiku, jo tā ir negausība. Mana pensija ir 96 eiro!" spriež kāds aptaujas dalībnieks. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško gan uzsver, ka protesta akcijas ir nepieciešamas, lai sabiedrība uzzinātu par bēdīgo stāvokli izglītības nozarē. "Mēs redzam, ka katastrofāli tiek zaudēti kvalitatīvie skolotāji. Viņi sameklē labāk atalgotu darbu. Daudzi vairs negrib cīnīties. Kā latviešiem pieņemts, viņi klusi sasēžas lidmašīnās un pārceļas uz ārzemēm."
Seile stāsta, ka viņas mērķis ir panākt, lai skolotāju atalgojums būtu konkurētspējīgs — jaunā pedagoga algai pēc augstskolas absolvēšanas jābūt līdzvērtīgai citu nozaru absolventu algām. Piemēram, Igaunijā mazākais pedagoga atalgojums par vienu slodzi ir 800 eiro mēnesī. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir mazākais Eiropas Savienībā. Pēc ministres domām, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un palielinātu skolotāju algas, nāksies "pilnveidot skolu tīklu Latvijā". Faktiski tas līdz šim izpaudies kā skolu skaita samazināšana; pēdējos piecos gados slēgtas gandrīz 100 skolas.
Seile uzsver, ka skolu tīkla optimizācija automātiski nenozīmēs visu mazo skolu slēgšanu. "Salīdzinot ar daudzām Eiropas valstīm, Latvijā ir mazs iedzīvotāju blīvums, tādēļ mums nekad nebūs tāda skolu, skolotāju un skolēnu proporcija kā Vācijā vai Nīderlandē. Mums vienmēr būs arī mazās skolas."
Sarunas noslēgumā Seile parāda savulaik pašas vadīto izdevumu Vēstis skolai, kur intervijā ar matemātiķi Jāni Menci īpaši izcelts viņa citāts: "Es domāju, ka skolotājs atkal neizbēgami būs uz zaļa zara. Viņam tur ir jābūt. Citādi tā ir pirmā pazīme, ka valsts jau kalst nost." Tagad tieši matemātiķei Seilei jāmēģina atrast īsto formulu, kā panākt, lai mūsu valstī izglītība būtu prioritāte ne tikai valdības deklarācijās, bet arī dzīvē.
Visu rakstu par Mārīti Seili un viņas iecerēm lasiet žurnāla Sestdiena 12.decembra numurā!