Pirmo reizi novērojumu vēsturē Latvijas krievvalodīgie valsts ārpolitiskā kursa orientēšanos uz Rietumiem uzskata par vēlamāku nekā raudzīšanos uz Austrumiem, nesen veiktā aptaujā noskaidrojis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Šis pavērsiens saskan ar Latvijas kinorežisora Staņislava Tokalova SestDienai šajā intervijā teikto: latvijiešu (latvijci) jeb Latvijas krievu attieksme pret Latvijas valsti mainās atkarībā no paaudzes, un karš Ukrainā šo procesu ir tikai paātrinājis.
Šajās dienās lielu, pat negaidīti lielu popularitāti ir guvusi Tokalova (operators Valdis Celmiņš, tas pats, kurš ir arī filmas Dvēseļu putenis operators) dokumentālā filma Viss būs labi – personisks un atklāts integrācijas procesa atainojums, filmējot savas ģimenes trīs paaudžu sievietes. Galvenā varone filmā faktiski ir Staņislava māte Irina, matemātikas pasniedzēja augstskolā. Viņas māte Ņina, Otrā pasaules kara veterāne, ieradusies Latvijā 1955. gadā, filmēšanas laikā ir jau tik cienījamā vecumā, ka diskusijām neseko un tajās neiesaistās. Savukārt Staņislava māsai Patrīcijai, tāpat kā viņam pašam, 9. maijs, ap kuru tāpat kā ap Jaungada svinībām jūtami šaurā daudzstāvenes dzīvoklī vērpjas filmas galvenie notikumi, vairs ne tuvu nenozīmē to, ko viņu vecmāmiņai un mātei.
Publikas atsauksmes par filmu ir radikāli atšķirīgas, sākot ar "netaisos iedziļināties vatņiku problēmās" un beidzot ar pārmetumiem Tokalovam, ka viņš ir nodevis krievu lietu. Kino Tokalovs nav iesācējs, 2014. gadā viņš ieguva Lielo Kristapu par labāko īsfilmu Mazliet ilgāk. Viņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Tas, ko viņi neredz pirmizrādi piedzīvoja 2017. gadā Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā. Tagad Staņislavs filmē seriālu Padomju džinsi par 70. gadu beigu Latviju. Mūsu saruna notika pavēlu vakarā pēc filmēšanas, kura tajā dienā Staņislavam bija sākusies četros no rīta.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!