Aplūkojot visu, kas lec ārā, uzrakstot Jēkaba Nīmaņa vārdu, rodas iespaids, ka viņš ir teju vai pārcilvēks, kuram diennakts divdesmit četru stundu vietā ir vismaz simt, jo kaut kad taču cilvēkam ir arī jāatpūšas. Sakomponētās teātra un filmu mūzikas ir daudz, koncertdarbība aktīva, arī izglītošanās arvien tiek turpināta, par privātajām ballēm zina tikai tie, kas ielūgti. Laikam jau atslēga meklējama tajā, ka Jēkabs savulaik spēlējis grupā, kas pārstāvēja tā saucamo straight edge – hardcore panku kustību, kas dusmojas, bet dara to jautri un bez patiesa naida, turklāt ieraduši ne vien uz skatuves, bet arī savās guļvietās ik vakaru kāpt skaidrā prātā un rītus neiesākt ar aliņu kā vecās skolas panki.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5,-11. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!