Ivetas un Vidvuda Medeņu Jāņu pieredze lasāma šajā SestDienā, bet Dienai ir arī iespēja laika mašīnā aizdoties pie sevis pašas pirms 30 gadiem, kad 1992. gada jūnijā avīze aptaujāja dažu labu ilgdzīvotāju, kā tad īsti Jāņi sendienās svinēti. “Nu, te katrs vīrs māk izbrūvēt alu no miežiem, nevis kā Zemgalē – no cukurbietēm,” Dienai lokālpatriotismu lepni pauda Paulis Ūpe no Ģipkas un tad stāstīja: “Kādreiz tur, kur tagad ir zivju konservu rūpnīca, bija augsta kāpa. Tur uzlika pāris vecas nederīgas laivas, pārzāģēja uz pusēm un kūra jāņuguni. Ap ugunskuru katrs sanesa sieru, pīrāgus, kaltētas plekstes, lucīšus, zutēnus un alu. Līgotāji ar laivām brauca ciemos uz Roņu salu, Roju vai Kolku. Tur sapina ozolu vainagus, jo te, jūrmalā, tie ir retums.” Tobrīd 84 gadus vecā lielirbniece, lībiete Alvīne Uzpils atcerējās, ka Jāņos reizēm no Sāmsalas atbraukuši radi un draugi, un tad līgots trīs valodās: lībiski, igauniski, un latviski, jo Lielirbē dzīvojuši arī latvieši. Kara gadu Jāņi gan bijuši drūmi: “Pirmajā karā mūs izdzina no mājām, otrajā vācieši aizliedza kāpās kurt uguni.”
Attiecībā uz Jāņiem bargāks par karu bija Jāņu aizliegums 1961. gadā. “Denacifikācija” Latvijā bija veikta jau pirmās pēckara desmitgades cīņās ar nacionālajiem partizāniem, nu varēja droši ķerties pie dejāņifikācijas. Varētu domāt: nu kas tas par murgu, aizliegt tautas svētkus? Taču šodien Ukrainā Krievija rāda, ka var aizliegt ne tikai tautas svētkus, bet arī pašu tautu. Mēs tikmēr turpinām cerēt, ka nekas briesmīgāks par jāņunakts mošķiem mums nedraudēs.
Var jāņunakts mežā it visādi iet,
Gan pūcei tur aste, gan paparde zied.
Tur internets pazūd un apstājas laiks,
Un izbeidzas alus – tas ir kaut kas baigs!
Šīs SestDienas, 17. – 30. jūnija numurā lasiet:
ATSKAITES PUNKTS. Analītika kā kustīgs mērķis. SestDiena sāk rakstu sēriju Atskaites punkts, kurā rosināsim diskusiju par mediju spēju nekļūdīgi analizēt notikumus, lai tos kvalitatīvi un savlaicīgi pasniegtu sabiedrībai. Pirmajā rakstā kopējo situāciju mediju vidē un to ietekmējošos faktorus ieskicē sabiedrisko mediju ombuds, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja un vadošā pētniece Anda Rožukalne.
SestDienas SALONS. Galvā pieci vainadziņi. Iveta un Vidvuds Medeņi par Jāņu polonēzi, vainadziņu kaķim, personificētajiem burkāniem un par to, kā Jāņos tikt pie bērniņa.
PASAULĒ. Ukrainas ērkšķainais ceļš uz Eiropu. 23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?
LAIKAPSTĀKĻI. Ticējumu “mistikas” plīvuru paceļot. Sēdēt uz zemes drīkst tikai pēc pērkona, Septiņu gulētāju dienā var prognozēt turpmākos laikapstākļus, lietaina Katrīnas diena nozīmē salu Andrejos... Cik gan daudz šajos apgalvojumos ir taisnības? Kā tos izskaidrot, un ko mūsdienu zinātne saka par senču novērojumiem?
ZINĀTNE. Ieva skaistumam, žūžainis – pret klepu. Senču gudrība vēsta, ka vasaras sākums līdz saulgriežiem ir labākais brīdis, lai ievāktu dažādus augus tējām, jo šajā laikā tie esot īpaši bagāti ar aktīvajām vielām. RSU docētāja Inga Sīle etnobotānikas pētījumā noskaidrojusi, cik pamatoti no mūsdienu medicīnas viedokļa ir latviešu tautas ticējumos minētie apgalvojumi par ārstniecības augiem.
LAIKA MAŠĪNA. Tas notika Līgo vakarā. Latviešiem Līgo vakars tradicionāli ir laiks, kad ikdienas rūpes jāliek pie malas un jānododas svinēšanai. Taču citur pasaulē dažādos laika posmos 23. jūnijā notikušas itin nozīmīgas un interesantas lietas.
TĒMA. Digitālāki, radošāki, vienaldzīgāki. Zinātniskie pētījumi cits pēc cita sagādā aizvien jaunus pierādījumus, ka ilgstošā pandēmija fundamentāli mainījusi eiropiešu paradumus. Iespējams, uz ilgu laiku.
TUVPLĀNĀ. Lauku puikas sapņa piepildījums. Ilggadējais Latvijas basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms (40) par sevis pierādīšanu laukumā un ārpus tā un ambīcijām VEF Rīga vadītāja amatā.
CEĻOJUMS. Kur azūrzilais saplūst ar debesīm. Amalfi patiesi ir sapņu galamērķis, jo tajā kaut ko sev atrast var ikviens. Vēsture, kultūra, gastronomiskais baudījums un ainava, kas ne tikai priecē acis, bet arī dvēseli – Amalfi redzētie skati vienmēr paliks atmiņā un gadiem rādīsies sapņos.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.