Ja gadās kādu laiku būt ārpus ierastajiem ikdienas ceļiem, ziņām un sabiedrības, tad ātri vien arī sajūta par svarīgo mainās – sak, ietekmējamies mēs tomēr no apkārtējo viedokļiem un pasaules pat tad, ja tā pasaule izrādās mežs vai tuksnesis un tajā nav neviena cilvēka. (Varbūt tieši tad visvairāk.) Tāpēc nav nemaz ar brīnums, ka Liepājas teātrī biļetes uz pieredzējušas žūrijas dāsni apbalvotajām un arī pavisam jaunu kritiķu slavētajām Precībām jau vienā naktī tika izpirktas uz priekšu. Nav pārsteigums, ka līdz ar šausmināšanos par atklātajiem dopinga skandāliem Krievijā mēs daudz vairāk uztraucamies par to, lai mūsu sportisti iegūtu patiesībā jau sen pelnītās medaļas un olimpisko čempionu godu. Būsim godīgi, nekas negaidīts nav arī tajā, ka laikapstākļi un tas, vai būs balti Ziemassvētki, mūs bieži vien satrauc vairāk nekā politika un lielie lēmumi valstī.
Vai tas ir slikti? Nezinu. Vecā labā patiesība māca, ka lietas, vietas un notikumi galu galā ir tikai tik svarīgi, cik svarīgus mēs paši tos padarām. Piemēram, aktieris Andris Keišs šonedēļ sarunā ar SestDienu atzīst, ka kolēģa ierāmēti četri izsmēķi pie sienas var radīt māju, savas telpas sajūtu, kādu nesen ieklāts rīģipsis nekad nedos. It kā jau sīkums, bet tā lielā sāpe caur mazo jau arī labi nolasāma un saprotama.
Vēl paliek cilvēki, bet saistībā ar tiem – kas vispār ir liels, kas mazs? Nesen man kāds draugs apprecējās, pa dubļiem dejodams un novembra aukstumu nemaz nemanīdams. Lietus lija, bet visapkārt tikai saulainas sejas bija. Kāds cits atkal nomira, neļaujot viņa smaidu un gaišumu vairs satikt, bet uz visiem atlikušajiem laikiem to iegravējot prātā un domās. Sākas decembris, un man vienmēr licies – tas tāds klusuma mēnesis. Ne tikai tāpēc, ka gada beigas un gribot negribot sākam pamazām vētīt sevi un pasauli apkārt. Arī tāpēc, ka Latvijas ziemā, pat slapjdraņķa laikā un plikos kokos pirms sniega, ir kāds grūti satverams rāmums, kas ļauj vienkārši kādu brīdi elpot. Neko nedomāt un sajust to katram savu "četru izsmēķu" spēku, ar kuru mākslīgs dopings ātri vien kļūst lieks un nevajadzīgs.
Žurnāla SestDiena 1. – 7. decembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Nenoformulējams aizkustinājums. Aktieris Andris Keišs par izjūtām kino laukumā un JRT jaunajā mājā, ceļiem, kurus var noiet tikai vienreiz, un to, kāpēc bohēma vairs nav aktuāla.
LATVIJAI VAJAG. Bohēmu. Kas gan būtu mākslas un radošā pasaule bez daudz peltās un arī slavētās bohēmas! Bet kā ar to ir mūsdienās? Līdz ar ikgadējiem Prozas lasījumiem sajūtu par bohēmu šogad nolēmuši atdzīvināt rakstnieki, aicinot piektdien, 1. decembrī, kopā ar filozofu, rakstnieku un Satori.lv galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu doties Bāru tūrē ar rakstniekiem.
FOKUSĀ. Brūk olimpiskie ideāli. Skandāls un nopietna starptautiska izmeklēšana par pārkāpumiem Soču olimpiskajās spēlēs rezultējusies ar diskvalificētiem Krievijas atlētiem. Bet Latvijai tas ļauj cerēt uz medaļu pārdali, kas nozīmētu pirmos ziemas olimpisko spēļu čempionus neatkarīgās Latvijas vēsturē.
PASAULĒ. Mugabes ēras beigas. Arī mūsdienu pasaulē diktatoru ilgdzīvotāju, kuri valsts vadībā sasniedz vai pat pārkāpj trīsdesmit gadu slieksni, nav nemaz tik maz. Novembra beigās no amata atkāpās līdz tam pasaulē vecākais kādas valsts vadītājs un vienlaikus arī viens no skandalozākajiem politiskajiem līderiem – Zimbabves ilggadējais prezidents Roberts Mugabe.
TĒMA. Slapjākais visā gadsimtā. Kādi rekordi, nebijuši un pat baisi mirkļi šogad tika piedzīvoti saistībā ar laikapstākļiem, un kas vēl priekšā? Toms Bricis ar optimistiski reālu laika vērotāja skatu uz to, cik viegli bija un ko vispār šogad dabas kaprīzēs varēja prognozēt.
MĀKSLA. Jauno kritiķu skats. Nule kā izsvērta Latvijas teātra 2016./2017. gada sezona un sadalītas balvas labākajiem skatuves māksliniekiem pieredzējušu teātra zinātāju vērtējumā. Taču ko par Spēlmaņu nakts balvu sadalījumu šogad domā jaunie teātra kritiķi un apskatnieki?
CEĻOJUMS. Tējas laukus meklējot. Mākoņu ieskautas tējas plantācijas, baltas kalnu smailes tālumā un fantastiski garšīga tēja. Ja kaut reizēm mēdzat dzert tēju, ir vērts doties uz Indijas Rietumbengali štata Dārdžilingu – tur ir iespēja savām acīm redzēt, kā aug simtgadīgie tējas krūmi, kā tiek vāktas to lapas un kā rūpnīcā tās kļūst par tādu tēju, kādu to pazīstam mājās.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS DECEMBRĪ, ATPŪTA ŠOMĒNES, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.