Dzimtas spēks pret robežsienām

Pat nezinu, kurā brīdī dzima ideja, taču viena saruna pēc otras, un pamazām tas notika, turklāt ļoti nopietni – jau vairākus gadus, vairāk vai mazāk iesaistoties un palīdzot daudziem dzimtas locekļiem, top manas dzimtas koks. Joprojām top. Jo, nākot klāt kādam jaunam atzaram, atklājas vesela pasaule un nebeidzamie pētījumi var turpināties. Pierakstot vienu stāstu, rodas idejas un ieteikumi vēl vairākiem. Daļa no dzimtas stāstiem, kas pārsteidzoši spilgti un precīzi iezīmē arī visas Latvijas simtgadu vēsturi, šajās dienās iznāks grāmatā. Valsts portrets, tās veidošanās grūtības un prieks cilvēku mūžos – no paaudzes paaudzē. Un esmu pārliecināta – izcili, lieliski un interesanti cilvēki ir katrā dzimtā, vajag tikai viņus atklāt. Kā to izdarīt, un kur rast iedvesmu šī ceļa sākumam – par to šonedēļ SestDienai stāsta arī profesionāli pētnieki, kas savā darbībā pieredzējuši gan filmas cienīgus un pat detektīva arodam atbilstošus pavērsienus, gan līdz asarām aizkustinošas satikšanās.

Ja kādam rodas jautājums, ko dod tāda dzimtas apzināšana, vismaz man ir pilnīgi skaidra atbilde – pārsteidzošu iedvesmu un spēku, kuram nekādi mūri nevar stāties ceļā, pat ja tie ir no betona un kilometriem gari. Un tas ir pavisam aktuāli, jo ASV jaunā prezidenta Trampa iecerētā siena nav kas unikāls – izrādās, tādu mūsdienu pasaulē nebūt nav maz. Pie kā tas novedīs? Vai arvien lielāka vēlme norobežoties padarīs pasauli labāku? Naivi jautājumi, protams, tomēr ir vērts par tiem aizdomāties, lai varbūt gluži nejauši arī mēs paši nepieliktu roku kādas, iespējams, vēl tikai domās novilktas, sienas veidošanā, kas, gribi negribi, būvējas un top būvētas ik mirkli. Kaut vai vecajā labajā nacionālajā jautājumā, par ko domājot vērts ieklausīties arī rakstnieces Andras Manfeldes aicinājumā – nebāzt visus vienā maisā. "Man krievi patīk, viņi tikai paši nejūt tos brīžus, kad ir nesmalkjūtīgi. Bet tā ir nacionālā īpatnība, tāpat kā latviešu neizlēmība un nīgrošanās," viņa saka. Taisnība, kaut var jau, protams, par tādu komentāru arī drusku panīgroties... 

Šīs SestDienas, 17. - 23. februāra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Lomkas pie baltas lapas. "Liktenīgā mīla ir sviests. Bet kāpēc man vajadzēja nodzīvot līdz 40 gadu vecumam, lai to saprastu?" vaicā rakstniece Andra Manfelde. Savā jaunajā romānā viņa ielūkojusies Karaostas virsnieku sievu dvēselēs, vīlusies hedonismā, bet iedvesmojas no Liepājas miglas.

AKTUĀLI. Mūzikā mums veicas. Muzikologi par diriģenta Andra Nelsona otro Grammy un iespējām augsto apbalvojumu kādreiz saņemt arī kādam Latvijas pārstāvim ārpus klasiskās mūzikas loka.

TĒMA. Sarunāties ar vecvecvecvectēvu. Sava dzimtas koka pētīšana kļūst par arvien populārāku nodarbi, turklāt tas ir interesants process, kura gaitā var ne tikai iejusties detektīva ādā, bet arī uzzināt aizkustinošus un negaidītus pagriezienus savu tuvinieku dzīvēs. SestDiena noskaidro, cik daudz var izpētīt paša spēkiem un kādas ir iespējas saņemt palīdzību no profesionāļiem.

PASAULĒ. Trampa siena. ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas izpildīt savu priekšvēlēšanu centrālo solījumu – uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku. Un, izrādās, vairāk nekā 25 gadus pēc Berlīnes mūra nojaukšanas robežbarjeru izveide kļuvusi par globālu tendenci: 1990. gadā pasaulē bija 15 robežsienu, bet pašlaik – gandrīz 70.

TUVPLĀNĀ. Patīk būt pirmatklājējam. "Te nav tādu, kas nav pirkstus apdedzi-nājuši," runājot par savu mehatronikas pulciņa darbību saka balvas Laiks Ziedonim pērnā gada ieguvējs Andris Jenerts. Lai gan pats vēl mācās skolā, viņš jau māca citiem un arī pats būvē robotus, fotografē, lasa grāmatas un nedomā, ka trūkst laika, lai kaut ko paspētu, – galvenais nestagnēt.

TURAM ĪKŠĶUS. Kurš būs īstais. Šonedēļ Supernovas pusfinālā par ceļazīmi uz lielo Eirovīzijas dziesmu konkursu Ukrainā turpinās cīnīties astoņas dziesmas. Savos vērojumos par katra dalībnieka plusiem un mīnusiem SestDienā dalās mūzikas žurnālists Uldis Rudaks, piedāvājot arī savu vietu sadalījumu pusfinālā.

VIEDOKĻU SADURSME. Vai onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšanas un ārstēšanas plānā jāparedz arī homeopātiskās metodes? Par un pret – Latvijas Homeopātu asociācijas vadītāja Inguna Vecvagare un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.

PRIEKŠĀ. Mazs un svarīgs. Cilvēki reizēm nepamana, ka saule spīd un cik šis fakts ir svarīgs, saka režisore Kristīne Vītola, aicinot sajust, ka esam nozīmīgas lielāka kopuma sastāvdaļas. Eduarda Smiļģa teātra muzejā 17. februārī viņas iestudējumā pirmizrādi piedzīvos Visjaunākā Rīgas teātra objektu izrāde bērniem un pieaugušajiem Kukainīt.

CEĻOJUMS. Akmeņainā miera osta. Tūristu apmeklēts, tomēr līdz galam nenovērtēts – Hampi apvidus Indijā slēpj ne tikai vēsturiskus pieminekļus, bet arī neierasti košas krāsas ikdienas tērpos, dramatiskus dzīvesstāstus un tempļus, kuros var saņemt arī ziloņmātes svētību.

Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRDEVA, KINO, KROGS UZ PAPLĀTES, SestDienas VAKARIŅAS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.