Visticamāk, tie nav jautājumi, kurus ierasti uzdodam sev ikdienā. Jo – kad gan to darīt? Starp pusdienu kartupeļiem un datora klikšķiem, kas dun galvā arī tad, kad esam aizvēruši kabineta durvis? Skrējienā cauri mēnešiem, stundām un domām, kad nereti tikai ārkārtēji notikumi – īpaši priecīgi vai īpaši sāpīgi – mūsos aizķeras un nepazūd, kad vēlmes dzen darbus un rūpes liek aizmirst par cerībām? Tik bieži taču gandrīz kā leģendārajam maestro Leonīdam Vīgneram gribas izsaukties: "Es te cīnos viens pats kā dons Kihots, un visapkārt tikai govis un vējdzirnavas!" Vai tiešām?
Varbūt valsts svētki ir vismaz viens no iemesliem, lai uz mirkli apstātos. Lai gluži vienkārši pavērtos apkārt un novērtētu. Jā, ne govju, ne vējdzirnavu mums gluži kā Vīgnera laikā noteikti netrūkst. Taču ir arī tas dvēseliskais, gandrīz pārlaicīgi cilvēciskais, kas patiesībā diendienā ir apkārt. No kā pārtiekam un ko paši dāvājam, ja vien ieklausāmies, ja vien pa īstam sadzirdam. Kā saka mācītājs Juris Cālītis – tas skaistais, kad sastopas cilvēks ar cilvēku un uz tās nots var saprasties.
Un tad pavisam noteikti varam lepoties – ar līdzcilvēkiem, kuri to dzirnavu vēju māk pārvērst neizsīkstošā enerģijā un kuros ir ne vien labestība un siltums, bet arī tas izslavētais mūsu sīkstums, ko pat tie, kuri aizbraukuši svešumā un spoži sevi pierādījuši starp visizcilākajiem pasaulē, atceras un sevī lolo. Ne jau viss vienmēr labi. Un ne jau visu mēs varam ietekmēt. Protams, ne. Tomēr mūsu Latvija tepat vien ir. Un, ieklausoties tajās kaimiņa pareizajās, nevis greizajās notīs, pamanot un godinot cilvēcību, kas mūsu vidū ir vairāk, nekā dažbrīd varētu šķist, un ko patiesībā mēs tik labi atpazīstam, varbūt varam piepildīt arī Elīnas Garančas aicinājumu – domāt ilgtermiņā un neapmierināties ar kripatām. Jeb, nedaudz pārfrāzējot jau pieminēto maestro: netēlosim vēršus, būsim toreadori! Vēl vairāk – dziedāsim ar smadzenēm! Jo var tikai piekrist, ka latviskums tiešām nenozīmē trallināšanu. Drīzāk – humorpilnu skatu uz pasauli, kas gluži kā pieredzējušajam fotogrāfam Uldim Briedim ļāvis izkulties ne no vienas ķezas vien un piekrist negaidītiem piedāvājumiem, padarot savu dzīvi apskaužami krāsainu, pat ja melnbalti bildētu. Jā, arī šampanieša pudele tad noteikti īstajā brīdī "kaut kur gadīsies".
Šīs SestDienas, 17. – 24. novembra, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Koncentrēti par labo. Simtiem pieteikumu katru gadu – par cilvēkiem, kuri nesavtīgi darījuši labu. Kā lai tos izvērtē? Jau vairāk nekā desmit gadus īpaša žūrija sanāk kopā, lai godinātu Latvijas lepnumus – cilvēkus, kuri ar kādam grūtā brīdī pasniegtu roku un sirds siltumu aizkustina un iedvesmo. Tas ir apbalvojums, kura būtiskākais kritērijs ir cilvēcība.
AKTUĀLI. Gara stipruma un atvērtas dvēseles vēlējumi. Kāpuši uz vislielākajām skatuvēm, uzstājušies kopā ar visspožākajiem māksliniekiem, ir pazīstami, cienīti un mīlēti visā pasaulē – Garanča, Opolais, Nelsons, Rebeka un Gurviča ir uzvārdi, kas komentārus neprasa. Viņi ir saņēmuši augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – par nopelniem Latvijas labā, bet kā viņi izjūt savu piederību dzimtenei un vai lepojas ar valsti?
SestDienas SALONS. Brieža melnbaltie piedzīvojumi. Fotoreportierim jābūt ja ne gluži jautrā prātā, tad ar humoru apveltītam, tad tev visas durvis paveras, saka pieredzējušais fotogrāfs Uldis Briedis. Viņš izdod ekskluzīvu kalendāru un raizējas, vai līdz mūža galam paspēs sakārtot savu pusgadsimtu krāto bilžu arhīvu.
PASAULĒ. Trampa iedvesmotie. ASV prezidenta vēlēšanu pārsteidzošais iznākums bija vēl viens apstulbinošs belziens Eiropas valdošajai elitei un būs dopings Eiropā uzplaukušajām populistu partijām, kuras var nopietni apdraudēt patlaban pie varas esošos liberāli demokrātiskos politiķus.
LEĢENDA. Latviskums nenozīmē trallināšanu. Ne tikai ģeniāls mūziķis, bet arī dedzīgs cilvēks ar asu mēli – tāds bija maestro Leonīds Vīgners. SestDiena apkopo košākos no viņa leģendārajiem izteicieniem, kas mūziķu vidū jau sen kļuvuši par folkloru un tiek citēti no mutes mutē.
TUVPLĀNĀ. Sibīrijas Kurzemē. Interese par Sibīriju Lienei Salmiņai radās jau pusaudzes gados, kad viņa pat īsti nemācēja krievu valodu. Vēlāk viss sanāca netīšām, bet liktenīgi, līdz meklēt, atrast un uzturēt latvietību dažādās pasaules malās, mācot latviešu valodu un kultūru gan Sibīrijas latviešu ciemā un Krasnojarskā, gan Itālijā, kļuva par jaunās sievietes aicinājumu.
PRIEKŠĀ. Satikšanās, kas dod spēku. Lai pievērstu uzmanību priekšlaikus dzimušajiem bērniem un viņu aprūpes jautājumiem, jau piekto gadu Latvijā 17. novembrī atzīmē tam veltītu dienu – šogad Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Latvijas Neonatologu biedrības vadītāja ārste Amanda Smildzere saka – satikšanās ir ļoti nozīmīga un ļauj ne tikai konsultēties citam ar citu, bet arī sajust gandarījumu.
CEĻOJUMS. Mierīgā metropole. Cilvēki sabiedrisko transportu te gaida glītā rindā, bezgalīgi augsto debesskrāpju gaismas var aizstāt saulrietus, un neskaitāmās “obligāti jāredz” vietas nav iespējams apskriet. Honkonga – vieta, kas katram atklājas citādi.
KINO. Kā pa celmiem. Tiem, kuriem valsts svētku laikā gribas atsaukt atmiņā labi aizmirstu veco vai atklāt sev ko jaunu no pašmāju kino plauktiem, lieti noderēs nu jau kādu laiku pieejamā bezmaksas platforma www.filmas.lv. SestDiena svētku brīvdienām piedāvā savu – varbūt mazāk pierastu – izlasi no tajā pieejamajām filmām.
KROGS UZ PAPLĀTES. Pusdienu meklējumi Skanstes rajonā. Turpinot Rīgas klusā un ne tik klusā piecentra nedārgo ēstuvju pētījumus, kājas Zirni aiznes līdz Kolberga kriminālromānos tumši apvītajam Skanstes ielas rajonam – līdz kafejnīcai Café 15. Pusdienas te kā jau normālā ēdnīcā un tiek nolocītas ne tikai ātri, bet arī ar nelielu nožēlu, ka gadi neļauj apēst vairāk, jo maks šoreiz ļautu.
SestDienas VAKARIŅAS. Arī ēšana ilgdzīvošanas pamatā. Rakstītājs un gatavotājs Kaspars Vendelis vēlas nodzīvot līdz 120 gadiem, tāpēc piedomā arī par saviem ēšanas paradumiem. Viņš piedāvā izmēģināt Kārtainos kartupeļu salātus, kas palīdz “iemānīt” vīrieša veselībai labo eļļu, un Saldo mango zupu, kas ļoti labi desertā aizstās kūkas gabalu no cukura un miltiem.
Kā arī ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.