Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Iniciācija XXI gadsimtā

Pārliecības, ka nākotnē nekāda kūleņa vairs nebūs, man nav, bet kustība jāturpina! – sarunā ar SestDienu šonedēļ saka uzņēmējs Andis Pikāns. Līdz ar pandēmijas sākumu viņš ķēries pie Lantes muižas atjaunošanas, un, kā pats saka, galvenais ir cīņa ar sevi, lai negribētos šo procesu paātrināt. 24. februāris – kara sākums Ukrainā – licis meklēt jaunu motivāciju, kāpēc vispār jebko turpināt. Un tomēr. Nu jau vairāki gadi viņam pagājuši vienas pussabrukušas vietas atjaunošanā. Kādēļ tas bija vajadzīgs?

"Beidzot esmu ieraudzījis savu mērķa apziņu," saka Pikāns. "Sakārtot kompleksu, atdot Latvijai vēl vienu pazaudētu vietu."

Lantes muižas stāsts, protams, nav unikāls tajā nozīmē, ka netrūkst Latvijā grūstošu vietu, kas reiz bijušas izcilas pērles, vēlāk piedzīvojušas ne to labāko vēstures laika posmu un pārmaiņas. Dažas no tām lēnāk vai straujāk atkopjas, citas droši vien neglābjami sagrūs līdz galam, gluži vienkārši lēnām izzūdot. Vai to sakārtošana, atjaunošana, iepriekšējo laiku spozmes atdošana kaut ko maina arī mūsu domāšanā? Varbūt palīdz jau šo vietu apzināšana un iepazīšana?

Nebeidzami ieilgušais karš Ukrainā daudziem daudz ko licis pārvērtēt. Daudziem pilnībā mainīt dzīvi, emigrējot un sākot visu teju no nulles. Varbūt arī to var salīdzināt ar tādu lēnu restaurācijas procesu – cilvēki mēģina atgūt savu identitāti, savu atspērienu, jā, arī savu spožumu.

Tam visam pa vidu šajās nedēļās arī mēģinājumi Latvijas drošībā atgriezties pie senā obligātās armijas stāsta. Vai tas ir solis uz priekšu? Uzdrošinos teikt, ka ne gluži (kaut gan zinu, ka daudzi man nepiekritīs). Vismaz ne visos aspektos. Pasaules valstu, tostarp Eiropas, pieredze ir dažāda. Vai Latvijā tas būs veiksmes stāsts, vēl ir liels jautājums, un atzīšu, ka ļoti gribētos drudžaino mirdzumu dažu augsti stāvošu amatpersonu un viņu atbalstītāju acīs drusku pašķaidīt. Ir skaidrs, ka neatbildētu jautājumu, sarežģījumu un problēmu (un nevis izaicinājumu, kā daudziem patīk teikt) jau tagad šajā sakarā ir daudz un būs vēl vairāk. Taču ne par to šoreiz ir stāsts.

Baltkrievu aktīvists un hokeja aģents Svjatoslavs Kiseļevs atzīst, ka aizbraucis no Baltkrievijas, jo vairs nav varējis pievērt acis uz meliem un vardarbību, kas notiek apkārt. "Manuprāt, Baltkrievija tika izmantota kā placdarms, lai pārliecinātos, vai represīvās metodes darbojas. Pēc tam jau tās varēja pielietot Krievijā. Vēl es domāju, ka, redzot ne visai aktīvo pasaules sabiedrības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā, jo biznesa saiknes augstākajā līmenī netika pārrautas, Krievija nosprieda, ka Rietumi nav gatavi atklātai un tiešai konfrontācijai. Lielā mērā redzētais Baltkrievijā arī pamudināja Krieviju iebrukt Ukrainā," viņš saka.

Šā brīža kara stāsts, kā to norāda ne viens vien pasaules notikumu vērotājs, sākās krietni pirms šā gada 24. februāra. Kad tas beigsies, nav zināms. Iespējams, arī tā ir daļa no mūsu visu daudz piesauktā iniciācijas procesa, ko XXI gadsimts esot pazaudējis un kas tomēr, gribi vai negribi, katram jāiziet. Vai no mums pēc tam būs palikušas drupas, jo tas viss bijis pārāk smagi, vai arī spēsim pacelt galvu un teikt, ka tagad esam stiprāki, drosmīgāki un gudrāki? Grūti teikt, šo procesu acīmredzot nevar paātrināt. Bet kustība tik tiešām jāturpina.

Šīs SestDienas, 22. līdz 28. jūlija numurā lasiet:

SAEIMAS VĒLĒŠANAS. Ko izaicina opozīcija? Šīs vēlēšanas būs iezīmīgas arī ar līdz šim nesatricināmu politisko laulību izjukšanu un līdz šim nešķiramo saplūšanu jau citās savienībās. Vai tas nozīmēs arī „jaunas asinis” un būtisku pienesumu politiskā piedāvājuma? SestDiena lūko patlaban opozīcijā esošo spēku savstarpējās pārbīdes un identitātes meklējumus.

SestDienas SALONS. Svētais Nikolajs gaismas starā. Uzņēmējs Andis Pikāns par Lantes pusmuižas atjaunošanu, ekstrēmiem lēmumiem un par karadienesta nozīmi.

PASAULĒ. Obligātā dienesta atšķirības. Aizsardzības ministrija (AM) nākusi klajā ar ierosinājumu Latvijā pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Citu pasaules, tostarp Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

IN MEMORIAM. Viktoram. In memoriam. Viktors Freibergs (1955–2022) ir nolaupīts. Aizsaukts skatīties, domāt un runāt pie citiem ekrāniem. Daudzām paaudzēm – kino paviršajiem un rūpīgajiem, intereses atmodinātajiem un līdzgaitniekiem – Viktors bija viens no svarīgākajiem kino skatītājiem, liekot interesēties par citu realitātēm, dzīvēm un likteņiem caur kino.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nevajag bažīties

Vieni to skatījās ar popkorna tūtām kā viskošāko šovu, citi pārdzīvoja par amerikāņu nācijas izvēli, vēl citi analizēja un prognozēja, ko pārmaiņas ASV prezidenta krēslā nesīs pārējai pasaulei. Tā ī...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata