Tiem, kas to nav piedzīvojuši, izstāstīt, ko nozīmēja padomju laika beigas un pēkšņā Rietumu pasaules krāsainība, ir neiespējami. Un šoreiz es te nerunāju ne par kādiem "augstiem plauktiem", bet pavisam piezemētām lietām – tā klusā bērnības sajūsma, ko izraisīja katrs T-krekls vai ne vietējā ražojuma šokolādīte (palmu eļļas kaitīguma apjausma nāca krietni, krietni vēlāk), tā elpas aizraušanās par amerikāņu filmu varoņu likteņiem un pirmie braucieni uz Ārzemēm… Tagad, protams, smieklīgi.
Tieši tik viegli un ar ironiju ne tikai uz padomju laiku, bet arī šobrīd tik aktuālo tēmu kā migrācija un bēgļi skatās igauņu režisors Jāks Kilmi. Un jāpiekrīt viņam, ka pret jebkuru tēmu drīkst izturēties kā pret komēdiju, jo tieši smiekli un joki ir tie, kas mums nereti ļauj ieraudzīt kādas sistēmas absurdumu, vēstures vai situācijas netaisnību. Tāpat kā veselīga pašironija – sevi un apkārt notiekošo objektīvāk novērtēt. Un, ja to nevar, varbūt vienkārši vajadzīga laika distance.
"Tolaik cilvēkiem nebija idejas par to, ka Padomju Savienība varētu sabrukt. Šī apjausma nāca mazliet vēlāk. Tas bija kaut kas neaizsniedzams. Bet neviens šo stulbo režīmu vairs neuztvēra nopietni – tā ir tā laika dzīves komēdija. Bija dažādi parodijelementi: Leonīds Brežņevs, pusdzīvi partijas funkcionāri, bezgalīgas parādes un mājoši pūļi,» norāda režisors. Aha, arī tas tagad, protams, ir pat ļoti smieklīgi.
Un kaut kas tajā visā sasaucas arī ar to, ko SestDienai saka arhitekts Andis Sīlis: ne jau muzejos un koncertzālēs cilvēki pavada savu ikdienu, bet, "atrazdamies draņķīgā ēkā, kas ir tapusi pilnīgi truli iztērētas naudas rezultātā, cilvēkam zūd noskaņojums dzīvot, strādāt, mīlēties, vairoties". Ko tur lai piebilst? Jācer, ka laba arhitektūra vai kas cits mūs tomēr iedvesmos un arī uz sāpīgajiem jautājumiem kādreiz spēsim skatīties ar vieglu smaidu. Jo tiešām nevajag "pārspīlēt vecās substances saglabāšanu". Nevienā jomā.
Šīs SestDienas, 12. - 18. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Rakšanās zemē mani nesajūsmina. Atrazdamies draņķīgā ēkā, kas tapusi truli iztērētas naudas rezultātā, zūd noskaņojums dzīvot, strādāt un mīlēties, saka arhitekts Andis Sīlis. Šogad viņš ir viens no Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālās žūrijas locekļiem un uzsver - vide, kurā cilvēks pavada savu lielāko mūža daļu, nav koncertzāles vai muzeji.
PASAULĒ. Vācijas kauna traips. Brandenburgas lidosta vajadzēja kļūt par vienu no mūsdienu Berlīnes simboliem, kurai būtu jāaizstāj divas pašreiz funkcionējošās lidostas. Taču tās celtniecība ievilkusies jau vienpadsmito gadu un izvērtusies par totālu fiasko, liekot apšaubīt vāciešu izdaudzināto pedantismu un precizitāti.
POLITIKA. Nestāvēs uz vietas. Pirms četriem gadiem Baibas Brokas vadībā Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK labi nostartēja Rīgas domes vēlēšanās, tomēr, kad viņas politiskā karjera sāka virzīties augšup, politiķei neizsniedza pielaidi valsts noslēpumam. SestDiena iezīmē politiķes portretu, mēģinot arī noskaidrot, kas licis viņai piekrist vēlreiz kļūt par saraksta līderi.
TUVPLĀNĀ. Peldošie-ceļojošie no Austrumeiropas. Pret jebkuru tēmu var un drīkst izturēties kā pret komēdijas materiālu, uzskata igauņu režisors Jāks Kilmi. Savā jaunākajā filmā tieši šādā veidā un caur padomju laika prizmu viņš izvēlējies runāt par arī šobrīd aktuālo un nebūt ne vienkāršo tēmu – migrāciju, bet sarunā ar SestDienu - arī par Austrumeiropas mentalitāti, informācijas telpu Igaunijā un mazdārziņiem Latvijā.
TURAM ĪKŠĶUS. Skaists sākums. Rūgtumu par ziemas cienīgiem laikapstākļiem pavasarī šonedēļ kliedēja hokeja izlase. Trīs uzvaras - pār Dāniju, Slovākiju un Itāliju - ir visu laiku labākais mūsējo sākums pasaules meistarsacīkstēs. Gaidīsim turpinājumu un, protams, ceturtdaļfinālu, bet tikmēr ieskats spēļu epicentrā fotogrāfa Aivara Liepiņa tvertajos mirkļos.
PRIEKŠĀ. Dopings - līdzjutēji. Sapņos es skrienu visu laiku, saka Radio Pieci balss Toms Grēviņš, kurš Lattelecom Rīgas maratona laikā 14. maijā skrējējiem jau ierasti palīdzēs ar mūziku.
CEĻOJUMS. Pēc klavierēm un varavīksnēm. Uz Hamburgu var doties ne tikai apskatīt pilsētu un jauno Elbas koncertzāli, bet arī uzzināt, kā top slavenākie flīģeļi pasaulē, un apsolīt sev būt laimīgam.
TĒMA. Diagnoze, par kuru nerunā. Bailes pazaudēt pat tuvākos cilvēkus un darbu, sastapties ar pazemojumu un izstumšanu ir tas, kādēļ lielākoties ar HIV imūndeficīta vīrusu inficētie izvēlas par savu slimību nerunāt un tā joprojām ir tabu tēma. Taču aprēķini liecina, ka Latvijā ir ap 10 tūkstošiem ar HIV inficēto un tikai pusei no tiem slimība ir atklāta.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.