Dziesmu svētki (dejas neaizmirstam!) un Latvijas simtgade ir tie lielākie un saprotamākie, bet tie nebūt nav traucējuši svinēt vēl daudzumdaudzus citus svētkus, svētkiņus un festivālus, sākot ar visādām ielīgošanām un aizlīgošanām un beidzot ar maratoniem, pusmaratoniem, gājieniem un citiem pasākumiem, kuru redzamākā izpausme tiem, kas tajos nepiedalās, ir satiksmes ierobežojumi un aurošana līdz vēlai naktij.
Lai tik paliek bišķi garākas un tumšākas naktis, tad tam pievienosies arī daudzi salūti, kas atraus skauģus no rēķināšanas, cik šie svētki izmaksā un kurš mākslas vai finanšu ģēnijs cik regulāri uz tiem uzvārās.
Gandrīz vai sāk likties, ka arī ielu un ceļu remontdarbi ir tāds īpašs svētku veids, kas mūs (tos, kuri visos svētkos pēc kārtas nepiedalās ne skatītāju, ne izpildītāju lomā) pieradina pie šīs svētku nolemtības. Turklāt tajos lielākajos un loģiskākajos svētkos, piemēram, Dziesmu svētkos, jau vienkāršs mirstīgais iekšā netiek, komercija priekšā, tai tie svētki vispirms.
Ir jau mums patiesi ar ko lepoties un ko svinēt, kaut vai dzīves skaistumu tās īsuma dēļ, tāpēc mani jau labu laiku māc doma, ka mums pietrūkst vēl vienu svētku. Tos varētu svinēt veselu gadu un pilnīgi visi. Turklāt liela nauda tiktu ietaupīta, un to tad nu varētu ziedot tautas veselībai vai nākamajiem svētkiem, ja vien būsim izturējuši šos. Es pat zinu šo svētku nosaukumu: Gads bez svētkiem. Ja to izdotos izturēt, varētu svinēt šā gada apaļas jubilejas un bezsvētku gada simtgade 3019. gadā būtu īpaši piepildīts klusums.
Šīs SestDienas, 29. jūnija – 5. jūlija, numurā lasiet:
TĒMA. Bīstamās aizas digitālajā pasaulē. Interneta pieejamības problēmu, kas draud arvien vairāk izolēt nabadzīgākās valstis, pasaulē cenšas risināt ar satelītiem un gaisa baloniem, tiek uzsvērts, ka pieeja internetam ir viena no cilvēktiesībām.
SestDienas SALONS. No astoņpadsmitā gadsimta. Romāna Iz Baltikas autors Miks Koljers par rakstnieka medusmēnesi, mirušā padomiem dzīvajiem, ērsu valodu un vēsturiska romāna tapšanas fascinējumu.
VĒLĒŠANAS 2018. Saskaņas eksperiments. Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča vadībā ar jaunu Valsts prezidenta un premjera kandidātu, ar latviešu politiķiem sarakstos Saskaņa gatavojas uzvarai Saeimas vēlēšanās.
LATVIJAI VAJAG. Skaistus niekus. Edijs Eihmanis ir restorāna Kolekcionārs īpašnieks, ko daudzina kā piemēru labai gaumei un iespējai apvienot ēšanas baudu ar mākslas baudīšanu. Taču jau pasen viņu tirda vajadzība ar latviešu dizainu nodarboties nopietnāk. Kamēr vēl pats netaisa savu šķīvi, viņš mudina māksliniekus radīt un centīsies par tiem pastāstīt arī tūristiem. Tūlīt Vecrīgā durvis vērs Edija dāvanu un dizaina preču veikals Jaunais kolekcionārs.
PASAULĒ. Politiskā līķa augšāmcelšanās. Piedzīvojis vairākas sakāves, Spānijas sociālistu partijas vadītājs Pedro Sančess tomēr panācis savu un kļuvis par valdības vadītāju.
FOKUSĀ. Sarunāties jāiemācās. Nu jau divus gadus ASV žurnālisti atkārto, ka sabiedrība ir tik sašķelta, ka cilvēki, runājot par politiku, vairs nav gatavi kompromisiem. SestDiena vairākiem reālās dzīves un digitālo sarunu ekspertiem jautā, kas tieši pieklibo sarunās un kā to labot.
CEĻOJUMS. Apburtā princese Bordo. Nē, šis nebūs stāsts par Latvijas karoga krāsu, kādā nereti tiek saukts karmīnsarkanais tonis. Tiem, kuriem attiecības ar vīnu, īpaši sarkanvīnu, ir draudzīgas, pirmās asociācijas ar Bordo ir tieši tādas. Un nebūs melots, jo Bordo reģions ir šī dzēriena meka. Taču Bordo ir kas daudz vairāk.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.