Briesmīgākie ieroči vēl nav lietoti, ar tiem ir tikai draudēts, bet zemeslode jau ir kļuvusi ļoti maza. Putina Krievijai uz tās nepietiek vietas. Vietu netrūkst tikai ellē, un ukraiņi dara, ko var, lai palīdzētu impērijas paplašinātājiem, viņu valsti okupēt nākušajiem tur nokļūt. Tikmēr Krievijā Putina “specoperāciju” atbalstot divas trešdaļas iedzīvotāju, un pieļauju, ka cilvēks, kurš nav dzīvojis Padomju Savienībā, kurš nav redzējis pagalam daudz skaitlīgo interfrontes gājienu ar PSRS un LPSR karogiem plūstam pa Raiņa bulvāri Rīgā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, šāda atbalsta fenomenu vispār nav spējīgs izprast. Un arī tas, kurš to ir redzējis, atsakās saprast, kāpēc karu Ukrainā atbalsta jauni cilvēki, kuriem taču vēl nesen ir bijusi iespēja iegūt objektīvu informāciju, ja vien būtu vēlēšanās. Lai gan par to, kāds patiesībā ir viņu atbalsts, lasiet šajā SestDienas numurā. Priekš totalitāras valsts, par kādu Krievija strauji pārvērtās dažu dienu laikā, protestu skaits tur patiesībā ir ievērojams.
Šīs SestDienas, 18. marta – 24. marta numurā lasiet:
FOKUSĀ. No Čornobiļas radiācija nenāks. Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu, kā ražot dārgu elektrību.
VĒSTULES NO KRIEVIJAS. Dzīve uz vulkāna. Talantīgie turpina radīt un notiekošo pārvērš sāpīgā mākslā; ticīgie lūdzas par visiem; jaunākie cer, ka caur Turciju vēl var pāriet robežu; vecākie atzīst, ka savas dzīves laikā pagriezienu uz gaismu savā valstī vairs necer ieraudzīt; ģimenes līdz pat tālajiem austrumiem baidās no katras aploksnes ar zīmogu. Bet cilvēks parastais, apjucis un nobijies, steidz gādāt pārtikas rezerves – Krievijā cilvēki izjūt trauksmi, kas robežojas ar paniku. Putina sāktais karš
posta arī paša valsti un sadragā cilvēku dzīves.
SestDienas SALONS. Visbūtiskākā ir brīvība. “Uz Maskavu vairs nebraukšu,” saka itāļu maestro Pjērs Džordžo Morandi (64). Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā viņš uzturas un strādā Rīgā, ierakstījis īpašu veltījumu Ukrainai un vēl atceras pēdējos padomju gadus un absurdos tā laika ierobežojumus, kas skāruši arī viņu.
JAUNAIS BAUHAUS. Šika nesabojāts. Nereti vecām, vēsturiskām ēkām pašvaldībās ir divējāda pieeja: atjaunot dārgi un vērienīgi vai arī noskatīties, kā tās
lēnām iet bojā. Taču vietā vienmēr ir uzdot jautājumu – noteicošā tiešām ir nauda vai tomēr cilvēku aktivitāte un vēlme uz visu paskatīties plašāk?.
LAIKA MAŠĪNA. Ukraiņu emigrācijas viļņi. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainu bijuši spiesti pamest jau trīs miljoni bēgļu. Ļoti iespējams, daļa no viņiem vismaz pārredzamā nākotnē dzimtenē neatgriezīsies, papildinot jau tā plašās ukraiņu diasporas rindas.
PASAULĒ. Enerģētisko alternatīvu meklējumos. Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.